Ключевые слова: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
Par šo jautājumu, gan jokot nevajadzētu.... Tas ir solis,ko sper izmisumā iedzīti cilvēki....vai nu pāragri zaudējot savus bērnus, vai nemaz netiekot pie tiem....
''Cepuri nost, un kāju virsū!''
ta ir katra briva izvele,un katrs pats apzinas savu atbildibas sajutu,ta varbut ir vienkarsi lielaka laime dzive adoptet,audzinat ,berninu kam nevar but savi,protams vajag tik apdoptet jau no pashas mazotnes,vecaki nav tikai tie ka dzemde,bet ari tie kas audzina un mile. :))
Nu , ja viņi to vēlās - laipni lūgtum ..
Drosmīgi ljaudis,un parasti tam ir pamats,motivācija,nosodīt var tikai tizls deģerenāts.
Īsi teikšu: malaČi!
Tīri normāla parādība,ja nav savu bērnu.
bērns nav lelle, kuru tu šodien gribi. ne katram var uzticēt.
Kāpēc viņi to dara?? Īpaši jau tad, ja adoptē skolas vecuma bērnus. Atzīstu tikai zīdaiņa vecuma bērnu adopciju.
tikai atbalstu, bet jaunos vecākus jāizlaiž caur rengenu.
Atbalstu,ja ir iespēja un ir ar ko uzturēt.Un mīlēt citu bērnu kā savu.Prieks par tiem cilvēkiem kas to var atļauties.Lai veicas viņiem izaudzināt jaukus dēlus vai meitas.Cepuri nost.
uzliktu bezbērnu nodokli ar pamatīgiem n%... pieprasijums uzreiz (kopā ar attiecīgu pabalstu) pārsniegtu piedavājumu..
varētu to visu pareizi atrisināt, ja tie gribētu.. žēl bērnus
Neko, pieņemu, kā faktu, katra paša brīva izvēle, ja jau tā dara, tad jau noteikti paši ir izdomājuši visus par un pret un nonākuši pie tāda lēmuma.
tas ir ļoti drosmīgs un izmisuma pilns solis, jo gēni dažreiz veic ļoti sāpīgus pagriezienus, bet katrā gadījumā - tiešām cepuri nost!!!! lai veicas!!!!
Vienmēr gribas pārliecināties- vai tas ir apzināts un pārdomāts lēmums... Pats fakts- nu ļoti apsveicama parādība, bet - tas ir ļoti atbildīgs pasākums. JA cilvēki ir pieņēmuši sādu lēmumu- lai viņiem un bērniņam veicas..
To labāko ..., lai veicas , ja jau pašiem nav paveicies tikt pie savējā ...
Cilvēks ir egoists - lielāks vai mazāks, bet ir! Visu, ko mēs darām, darām priekš sevis... Vai mēs jūtamies vientuļi vai izmisuši, vai bagāti un laimīgi... mēs pieņemam sabiedrības stereotipus .... par ģimenes modeļiem, par laimi, pilnvērtīgu ģimeni, par labu un sliktu arī priekšstati, etaloni ar ko salīdzināt... Ko es gribu, ko nē...! Arī bērna adopcija ir katra paša kaut kādu iegribu apmierināšana, tāpat kā pamesto mājdzīvnieku aprūpe, adopcija, labdarības ziedojumi, putnu barošana parkā, ....Arī šī viedokļu apmaiņas iespēja Amogosā...:)) Viss ko darām, darām priekš sevis!
berni ta ir dzive musu