kāpēc atcerēties pagājušo, ja nākotne sola ko daudz labāku...

Tā arī daru,ar smaidu atceros jaunību...

labāk 1x paraudāt , nekā 10x bēdāties ............. neesam roboti , katram sava jūtu pasaule ............ nu nevar smaidīt ,piemēram, par nodevību .............  

Jāsmaida par to - ka labi beidzies ..

Kāpēc tad - nedrīkst? Drīkst, un pat vajag- ja gribas, ja vajag, ja tas palīdz.. tikai nevajag pārspīlēt ar to bimbāšanu- ne jau visu atlikuso dzīvi..Smaidīt varēs tad, kad laiks būs mazliet pagājis un emocijas norimušas. un notikušais nebūs tik aktuāls... Nekādu labumu nedos tas, ka cilveks smaidīs, bet iekšā viņam mutuļos sāpes, asaras un bēdas...

Es neraudu man nebeidzas smaidu kas bijis  

Raudāt noteikti drīkst un to arī daru, ja patiesi neesmu gatava attiecību vai notikuma beigām! Tās ir emocijas, kurām ļauju vaļu... Lai tek! Lai tīrās un skalojas! Bet...pēc kāda laiciņa pasmaidu, reizēm ar prieka asarām acīs, atceroties to saviļņojumu, to mirkli, kas bijis tik skaists! Noteikti Dzīvoju šodien, šeit un tagad .. ar pozitīvām emocijām un no visas sirds! Ik rītu Saule debessmalu sārto, bet Dzīve bijušo nekad vairs neatkārto! Rīt jau viss būs atkal citādāk...

Kāpēc raudāt un sabojāt make-ap?   Labāk smieties, jo smiekli paildzina savu īsu dzīvi!

ja gribas raudāt,tad vajag izraudāties,un pēc tam ar atvieglojumu pasmaidīt.

Optimista piegājiens.

Mākslīgi smaidi nesilda , tāpat kā neīstas asaras nenes atvieglojumu , labāk būt īstam - sevi neapmānīsi .

paraudāt arī dažreiz ir lietderīgi, lai pēc kāda laika uz radušos problēmu varētu paskatīties ar smaidu, kad saulītei vaigu noskalo tā spožāk spīd!!!!