Patiess smaids ir retums,bez maskas un liskiibas,bet tas nekas,galvenais ka es smaidu patiesi un nesmaidu kad skumji.

Pāri nepaliek,smaidu tikai labiem cilvekiem.

Par trūkumu nesūdzos......paliek arī citiem ko dāvāt  

..Es smaidu tikai patiesos smaidus..un nepiespiežu sevi smaidīt, ja man to negribas!...man nevajag nevienam izpatikt vai lišķēties!! ...kad noskatos uz to, ka cilvēks , kurš otru pirms laika aprunājis, bet tagad smaida viņa priekšā.....vienkārši nesaprotu---kāpēc tā jādara?!

Kā tāda dārga lieta var palikt pāri,bet pietikt jau nu pietiek gan.

Tāds jocīgs jautājums. Ja ir noskaņojums un ir par ko smaidīt, tad smaidu , ja nav tad, atvainojiet, nekas nesanāks.

Smaidīgiem dzīvē viss padodās daudz vieglāk un problēmu mazāk, tomēr arī smaidu jāmāk pasniegt.
Smaidīsim saulaini !

Paliek...trūkumus neizjūtu...it īpaši pret tevi...

Vai kādam tie varētu būt sasvērti un safasēti - salikti plauktiņos ... , saskaitīti un iegrāmatoti ...

jo ilgāk dzīvo jo mazāk šo smaidu paliek ............. pasaule ir divkosības, egoisma pilna ..... negribas vairs smaidīt !

Es nesmaidu.

Jasmaida ja vienu otru reizi negribas to darit

dažreiz izjūtu

pieklājības runasun nogurdina jebkurā gadījumā, bet patiesie smaidi enerģiju nekādi neprasa, tiem ir pašiem sava dzirkstele un spēks, jo nāk no otra cilvēka patiesuma