sirdij sāpot ne, spēka nav, bet kādā brīdī mostas pašsaglabāšanās instinkts, kas liek uz kaut ko cerēt,

Cik gan skaista Indiesu muzika!

Cerības - nomodā esošā sapņi.

Jā, protams jebkurā gadījumā.......pie fiziskas pārslodzes arī, tas jau vairs nav dzīvotājs, kas necer  

Bez cerības nav dzīve,visa Latvija cer,ka nākošā Saeima radīs Paradīzi Latvijā 18.septembra rītā!....  

Cerība mirst pēdējā,bet pārāk ar to cerēšanu nevajag aizrauties

Cerība zūd pēdējā.

Nuja - jācer ka pāries ..

..ceríba baro ar spéku...

kamēr elpojam - tikmēr ceram...

  Tanī brīdī, noteikti nav....

    cerība mirst pēdējā ........ tā nu tas ir.  

Cerība pastāv , kamēr to nenokauj vienaldzība ...

Ja sāp , tātad vēl ir dzīva , kamēr dzīvo , tikmēr cer ...

cerība vienmēr pastāv,ja tās nav tad arī turpinajuma nav..

Variantā, kad jau nu ir tās lielās sirdssāpes, es zinu, vajag rīkoties un viss, nedrīkst apstāties un ļauties izmisumam, es saprotu, uznāk mirkļa vājums, bet nē, celies un ej, domā, darbojies- izdomā vienalga ko, tikai nestāvi durvīs saraudātām acīm, gaidot un cerot... tikai ne to.

Cerība mirst pēdējā.