...vai drīkstam sevi iecelt par otra cilvēka dzīves režisoru????
13 января 2010 13:18
..šis jautājums man radās ...izlasot Nikitas jautājumu par to mēles kulstīšanu!!
......tā ir "laika nosišana"...savas dzīves laika....!!!
lai gan tajā laikā varēji izdarīt kaut ko vērtīgu!!!...tie , kas režisē citu dzīves, viņiem nav savējās...viņi nedzīvo, bet eksistē!
..man viena paziŅa teica, ka no malas jau esot redzams labāk...ha, ha - skats no malas uz otra cilvēka dzīvi!!!!.....NE VIENMĒR LIETAS IR TĀDAS , KĀ IZSKATĀS!!!!!!
...nē, Ilzīt, mēs par viņiem neraudāsim....mums pietiek pašiem ar saviem priekiem un bēdām!!!
..Romis Es, man tiešām ir pazīstama viena sieviete, kura savu vīrieti pārveidoja...un nu vairs nezin, ko ar viņu iesākt...izrādās, ka arī tāds- pārveidots..viņai viņš nemaz nav kļuvis tuvāks!!
Ключевые слова: ..dzīve0
Ответы (11)
Nedriikstam, katrs pats savas laimes kaleejs
Otra cilveka dzivi jau mes nespējam dzivot ..tatad naksies vien dzivot pasa vien .
ja runajam par otra dzives kā sacit teiksim dzivosanu režisēšanu tad jasaka es nekad nesmu to darījis centies kautkada mēra ietekmēt otrau cilveku ...man pašam tas gan nepatiktu ...tānu tas ir ...cilveku nedrikst ierobežot pasa dzivē ko dzivojam .
Katrs ir savas dzīves pavēlnieks,neviens nevar man pateikt dari 'tā vai šādi, tāpat kā neviens nevienam nepieder pat ja ir laulāti,jo katrs mēs esam personības, nosakam sev ko un kā darīt,t.i. brīvi izvēlamies savas dzīves iekārtu .Labu sliktu,tā jau ir mana darīšana un nevienam nav tiesības tajā iejaukties
Tas tā varetu būt, tik žēl par tiem, kuru dzīves tiek režisētas,pie dzirdīgām ausīm, režisoru pulks aug ģeometriskajā progresijā, tad tas vairs nav vienkārši, ne patīkami.
Kaut kad jau duļķi nosēžas, citreiz pēc daudziem gadiem, tad jau tas vairs nešķiet nedz interesanti,nedz tik svarīgi lai to apspriestu.
Centieni dzīvot citu cilvēku dzīvi noved pie tā, ka priekš savas pietrūkst laika, kā rezultātā tādi cilvēki paši savu dzīvi nereti salaiž galīgi grīstē. Pazīstu ne vienu vien tādu "prātvēderu". Tik runā, runā, un runā, bet kad pašam jārīkojas, tad viņa vairs nav.
To jāpajautā varām un valdībām Mēs tā dzīvojam Taču nesūdzamies
tas atkarājas,ko tas otrs grib...
vai ar ,ja cilvēkam pašam nekas nav skaidrs ,ko grib, tad kādam ir jāuzmodina no miega, jāpaplātas, jauzdrošina , jaierosina,vai janokaunina, ka nevīža un pat jāuzstutē spēka ar vardiem: tu proti, vari un māki un dari, lai kaut kas dzīvē būtu...:), ka nekas uz paplātes nerodas:) , ja vien kads režisors to neuzstudē un kādu nenoriktē...
un faktiski - tie, kas nekā negrib un otru apgrūtina ,pat nav pelnijuši režisora klātbūtni...(tas par slinkajiem un tiem ,kas grib izdzīvot vēsa mierā uz citu rēķina, nevīžīgi un vēl brokastis ēst jau priekša noliktas):))
Katra sieviete grib pārveidot savu vīrieti,bet kad tas notiek,tad pārstāj to mīlēt!...
tik galā tad jāpaliek par *viena aktiera teātri*..ppp
Paši sevi nē! Tas neatbilst eiropeiskam uzskatam.
Mēs varam izvēlēties cilvēku, vai citu būtni (dievību) par reżisoru sev.