vienkārši jaunība bija par īsu

evarat tās visas izpildīt par simt procentiem, neliekot kādam par to maksāt. Mēs spējam izdomāt tik daudz attaisnojumu. Viens no tiem, par kuru mēs sevi pārliecinām, ir, ka reiz pienāks diena, kad nevajadzēs darīt tik daudz. Mēs sev sakām: “Kad māja būs izremontēta, kad es saņemšu paaugstinājumu, kad es nolikšu tos eksāmenus – tad man būs vairāk laika.” (..) Mēs sakām sev, ka tā ir labi, jo tā diena, kad nevajadzēs darīt tik daudz, tuvojas. Būtu labāk, ja mēs šajā pašā brīdī saprastu, ka tāda diena ir ilūzija, tāda nekad nepienāks. Lai kāda arī būtu situācija, mums visiem atradīsies, ar ko aizpildīt savu laiku. Tāpēc nepieciešams laiku svarīgām lietām speciāli ieplānot, un tas jādara jau tagad.

Es to izjūtu katru dienu, kad lektori uzdod daudz mājas darbus, bet negribas neko darīt :D

atradu sev darbu,neesmu iegājusi sliedēs pagaidām,sanāk patiešām pamaz laika