..vai bieži tos sakām saviem vecākiem ,draugiem, ..pavasarī primajam ieraudzītajam taurenītim....mīļotajam cilvēkam, saviem bērniem....??....atceros, sen dzirdētu vai lasītu stāstu par vienu ieslodzīto jaunekli...ka viņa tēvs bija atnācis uz ieslodzījuma vietu un pateicis, ka viņš vienalga taču viņu mīl....šis jauneklis atbildēja, bet , kāpēc tu tikai tagad to pateici.???..varbūt, būtu es šos vārdus dzirdējis ātrāk...nebūtu tagad šeit , kur esmu..???!!!...rājam savus bērnus ...un viņam šķiet, ka vecāki viņu nemīl, jo kā tad var mīlēt viņu tādu???...bet varbūt, rājiena vietā vajadzētu pateikt.."Man nav pieņemama tava rīcība, bet tevi es v mīlu""...
......kad pēdējo reizi pateici savam vīram / sievai. mīlotajam, ka mīli viņu????..atkal jau liekas pašsaprotami, vai tad viņa nezin, ka es viņu mīlu....
....pasaulē klejo apkārt tik daudz vientuļas MĪLESTĪBAS, ...klejo, meklēdamas sev mājvietu kāda cilvēka dvēselē...
.....varbūt ir jāatver tās, lai MĪLESTĪBA var tur ienākt...!!!!