Trīs runči kādā krogā vēl ilgi maļ un maļ,
Par jaunību, kas paiet un nenāk atpakaļ,
Bet pienāk jaunais runčuks un saka: “Veči, čau!
Man nav, kas jums reiz bija, bet ir kas jums vairs nav.”

    

A velns viņu zina - varbūt tikai izlikās   ?  

   Protams atceros!....................

Runaa ar mani veel:
apsoli visu dienu,
apsoli riitdienu, pariitdienu,
apsoli visu mums atveeleeto sarunas laiku,
neko lielaaku un neko muuzjiigaaku...

Tev nu gan pēdējā laikā ir drūms, rudenīgs noskaņojums, neskumsti gan būs arī saulīte.

Vai Tu atceries to dienu,
Kad dzēri pienu?!
Ratiņos Tu bļavi-
Un katru skūpstīt ļāvi...
Liekas,ka to jau Tu jautāji?!   

Īpašie mirkļi vienmēr paliek atmiņā......un tas bij saules pieliets rudens  

Ja tu iemīlies
Tad zini vienu
Mīlēt tev  nebūs ļauts
Tikai atceries to ka sapņot ļauts.

Kā sapnis tava dzīve, tik klusa ir tā.
Kā sapnis ir tava diena, par kuru domā tu.

Atcerie to ka sapņi ir jauki
Sapnis paliek un aiziet
Tie iet cau malu malām
Līdz tevi atrod tie.

Kā sapnis tava dzīve,.........
Kā sapnis tava diena,.........

Katram ir diena, ko tā atcerēties.

Vairs neatceros.... ....atgādini

a varbūt novakari,nakti

Nē, man siržu randiņi pavasarī

Ne!

es atceros gan to dienu 20.septembri - 25 gadus atpaka'l, skaista saulaina un silta, tikai nobeigums dienai bija smags un rūgtu asaru pilns ......

un vieglā blūzītē tev nebij salti.
un rokas it kā sildod manās biksēs bāzi
tad vaigi  sārtāki par rudens lapām kvēloja
mēs abi smējāmies ,jo bija viegli...
ko tagad skumsti it kā mitrās lapas
ar raupjo plaukstu  no ūdens ārā smeltu
vai tagad pufaikā nav atkal silti
tur sirds duss paslēpta..  gaida sārto lapu liesmu...
rau vaļā dziesmiņu par blūzīti un siltām rokā biksēs
un būs tāpat ,kā toreiz.. vai atceries..
tik silti..kad sirds ar sirdi satikās.

Dabai nav slikta laika,ir nepiemērots apģērbs.

ir loti labs:D

turpinot Jurčiku - un svētdienās pie viņas ved mani autobuss

viss ir kā pa miglu :

Esi gan elēģisks....