Citreiz tā upurēšanās ir pavisam veltīga, jo otrs nespēj to novērtēt!!!
Ключевые слова: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
Upurēšanās otra dēl( ar jebkuru motivāciju)- ir smaga manipulācija , spēle ar vainas apziņu..... nevajag tā darīt. Cilvēks dara sev nepatīkamas un reizēm arī - nepieņemamas lietas tādēļ, ka tajā darīšanas brīdī - tā ir viņa paša izvēle , kas škiet vispiemērotākā situācijai , vispareizākā, u.t.t- nevis - viņs upurējas otra dēļ...Un tikko attiecībās sākas šitādas spēlītes- agri vai vēlu nebūs labi, visticamak- katrs aizies uz savu pusi..
Ja labākas dzīves dēļ , vai arī ja dzīve piespiež , tad vēl var to saprast , bet citādi nav jēgas .
Ja upurējoties jau iepriekš gaidīt atzīšanu un novērtējumu,tad jau tas nav upuris,...ja nesot upuri sajūti sevī piepildījumu,tad ir panākts viss ko vēlējies,dabīgi,ja veiktais tiek novērtēts,tad gandarījums ir dubultīgs....
nu ja gribi dzīvot viens,tad protams nav vērts...bet es saku jā!
Ja ir jāupurējas, tad noteikti savstarpējā attieksmē nav kaut kas kārtībā un nav jau tā, ka tur izpaliktu mīlestība, ir vienkārši cilvēki, kas pierod ņemt un aizmirst, ka kaut kas jādod arī pretim, nemākulība novērtēt......
Un rezultāts - tiksi smagi piečakarēts !
Spēju upurus nest vien sevis pašas labad, skan jau nu egoistiski, bet tas ir tā vērts !
prms upurejas ir japardoma daudz
Kādu laiku jau var upurēties, bet kad jūti, ka tas sāk traucēt, tad ir jāizbeidz..Vienkārši ja otrs to nenovērtē, tad kā vārda pēc? Sevis dēļ varbūt? Nu varbūt.
nepateiciiba ir cilvēces alga... ja upurējies, tad pēc tam nav ko ņaudēt - mani nenovērtēja....
Ja nespēj novērtēt - tad labāk nevajag ..