Kāpēc manas acis...
25 сентября 2011 14:47
Sen jau manos sapņos tu ienāci
kāpēc tavas acis sāk tieši meklēt manējās..
Kāpēc tavas rokas nejaušais pieskāriens
tavu matu cirtas man nejauši pieglaužas...
It kā jau draudzīgs smaids...bet savādāk.
Лучший ответ
...viss savādāk kļūst
starp draugiem ,
kad nosēžas -
putns uz pleca ,
Mīlestība , kam vārds ...
Ответы (4)
(Manas dzimtenes bērzu birzītēm)
Mans pirmais dzīves brīdis
kad kļūmains tuvojies,
aiz loga maija krēslā
balts bērziņš līgojies.
Kā zaļa liesma zaros
zaļš šķidrauts plīvojis
un kaut ko brīnišķīgu
tas, licies, paslēpis.
Un zemes vaids mans pirmais
kad gaisis klusumā,
ar zaļu zaru rokā
kāds ienācis pagalmā.
Kā jaunava, kā ēna
caur mēnessudrabu
tā viegli slīdējusi
ar klusu šalkoņu.
Aiz pusatvērtā loga
tā stāvot palikusi
un tad kā drāna vējā
pa viņu ieplūdusi.
Pie šūpuļa tad pēkšņi
tā bāla pieplakusi,
bet liecoties pār mani
kā ēna izzudusi.
No šūpļa atskanējis
īss raudiens spēji skaļš.
Pēc man uz krūtīm atrasts
mazs bērza zariņš zaļš.
Bet bērziņš tur aiz loga
rīt bijis nokaltis:
viņš savu balto dvēsli
man to nākt' atdevis. —
Starp cilvēkiem nu eju
kā cilvēks, bet ar' nē:
man krūtīs baltas dainas šalc bērza dvēsele.
vai vienmēr redzam to
un piepildīts sapnis.........ir beidzies sapnis.........
saki briles arī nelīdz.