Kā tad ir,vai drīkst ņemt to,ko nesi devis?
...mjā kuku,es nez kapēc biju iedomājusies ,ka dzīvību mums deva tēvs,māte...un man gan liekas ka nedrīkstam to sev atņemt,jo šeit jau rodas jautājums-vai drīkst ņemt ,ko nesi devis??? ,nu varbūt kļūdos...
Romi,Tu saki ,kas nav aizliegts to var darīt! okei,neteikšu neko...bet vai tas tā būs pareizi...nu nezinu gan.
Gabriela Kaķis-tava atbilde...nu vienkārši super!!!
...bet brīdī, kad kājas jau atrāvušās no zemes, parādījušies miljons iemeslu dzīvot...
Ключевые слова: dzīve38617
Cilvēks arī nav dzimis, pēc savas gribas. Katrs izdara savu izvēli, vājais cilvēks padodas, stiprais atrod spēkus un turpina dzīvot.
Nekādā gadījumā. Bet, tas, kurš to izdara, domāju, tanī brīdi nav bijis pie pilna prāta.
nope. tā ir visīstākā gļēvulība, nepateicība un sasodīta citu cilvēku (ģimenes, draugu) krāpšana un necieņa. beigu gala ja jau cilvēks neciena pats sevi un savus tuvākos, tad vismaz tik minmāli kā par savu tā jau nožēlojamo dvēseli varētu padomāt.. necienu cilvēkus, kuri staigā apkārt ņaudēdami, ka vajadzētu no kaut kurienes nolekt vai kaut kur ielekt... muļķi. lai brauc lekt ar izpletni! katram ir izvēle atvērt vai nē! nu... ja pa ceļam nepārdomās, tad pac vainīgs... pašlaik gan nevaru atrast, bet tiem murmuļoem vajadzētu palasīt ko raksta tie, kuri ir izdzīvojuši pēc lekšanas. visi kā viens apgalvo, ka bijuši tūkstots iemeslu kādēļ mirt, bet brīdī, kad kājas jau atrāvušās no zemes, parādījušies miljons iemeslu dzīvot...
p.s. piedošanu par tik garu drukājienu! ;)
NĒ,TAS IR LIELS GRĒKS!
Pārstāvu mazākuma viedokli, ka drīkst. Ko tad - nodokļus maksāt drīkst, mocīties sāpēs drīkst, bet eitanāziju nedrīkst? Ja nu cilvēkam kas pieder, tad tā ir kailā dzīvība. Kā gribu, tā ar to rīkojos. Ja demokrātija, tad līdz galam.
Nu ... ņemot vērā to - ka viņa (dzīvība) tāpatās reiz beigsies , domāju ka drīkst - galu galā mums uz savu dzīvību pašiem ir īpašumtiesības
Kas nav aizliegts,to var darīt! Nāves sodu aizliegs,bet par pašnāvību neiet runa...
Ne,ta jau saka ka tadi cilveki degot elles liesmas
Nedrīkst ne sev ne otram!
Ja šis "darījums" ir noslēgts labprātīgi un abām pusēm vienojoties,nevienam nav dotas tiesības,šo lēmumu apspriest.
Viennozīmīgi - Nē !
Pirms revolūcijas pašnāvniekus nedrīkstēja glabāt kapos vienalga, cik tu nebūtu dižciltīgs,tos glabāja aiz kapu robežas,un tas bija liels grēks.
Ja to lietu vērtēt šādās kategorijās- drīkst/ nedrīkst- tad nekur nav teikts, ka nedrīkst, vai ne. Tātad drīkst. Vai to darīt, kāpēc tas būtu šitā jādara, vai cilvēks apjēdz tās sekas , kas būs- tie visi jau ir citi jautājumi...
Un pēc frāzes- nedrīkst ņemt to, ko neesi devis---- hmm, sanāk, ka tēvs, māte- tie drīkst ņemt bērna dzīvību,jo paši jau vien ir devuši... arī kaut kā ne visai korekti sanak - vai ne?
Nezinu , grūti spriest, man pašai uz ko tādu dūšas nepietiktu.
Arī tādai neprātībai ir vajadzīga drosme !
tā ir viņa dzīvība, dzīve un viņš pār to ir vienīgais saimnieks ............. viņš pats ir tiesīgs dzīvot un nomirt kad vien vēlas .............
Es domaju ...pavisam noteikti ! ...nau darba ..., nau ko est ...nau ari ko dir....t ... tadad ! Jamirst nost .. .... ...neenu visapr iespejams ja jau izdoma taa darit tad neviens nespes aturet no chada sola .
Tikai Dievs zina cilvēka pēdējo mūža dienu!Nu nezinu gan , vai mēs katrs varam izvēlēties , kad nomirt...To nu dzirdu pirmo reizi!
Par šiem cilvēkiem, kuri atņem sev dzīvību...ne mums spriest, jo nezinām visu stāstu...!
tieši tā Alise - mēs nezinām kāpēc cilvēks izlēmis šķirties no šiis pasaules, smaga neārstējama slimiiba, utt., katrā gadiijumā lai spertu šādu soli (esmu 100% pārliecināta) cilvēks ir zaudējis pēdējās ceriibas piles, ir zudis viss ... un neviens nav laiciigi sniedzis paliidziibas roku, plecu, vārdu .... bet dažreiz arii tas neliidz ......