Ключевые слова: Dzīve38615, attiecības38711, nāve14, attieksme3443
Tas ir smags jautājums. Domāju, ka Latvijas sabiedrība nav tam gatava. Lai , kas tāds tiktu atļauts Latvijā - ir jābūt ļoti stingrai, likuma noteiktai kārtībai par to - kurš pieņem lēmumu.
Cilvēkam ir tiesības cienīgi nomirt....
pilniigi piekriitu Ro Tristanam... un ne tikai likumdošanai, bet arii kontroles mehānismam JāBūT 'LOTI STINGRAM, bet vispār par procedūru kā tādu - ESMU PAR, jo esmu dziivē redzējusi šos cilvēku rēgus, kuri dziivo aiz humāniem uzskatiem APARATūRAS uzraudziibā - vismaz es personiigi tā negribētu un katru dienu skatiities aciis saviem tuviniekiem un ciest dubultās sāpes -Nēēē ....
Latvijā cilvēks, kurš ir smagi slims un faktiski nolemts ne vienmēr var nomirt cienīgos apstākļos. Par to būtru jāparūpējās vispirms. Eitanāzija ir priekš attīstītas civilizācijas.
"Amigos" publika tāda vējrādīga. Dažas dienas atpakaļ visi draudzīgā korī bija pret eitanāziju un kristiešu garā moralizēja "ne sev esi dzīvību devis, ne būs pašam atņemt". Tagad vairākums sliecas, ka tomēr vajagot dot iespēju pieņemt gala lēmumu.
Es, protams, par eitanāziju.
Vispirms jāsakārto paliatīvā aprūpe. Jānodrošina pienācīga sāpju terapija, lai cilvēkiem nerastos vēlēšanās fizisku ciešanu dēļ pielikt punktu dzīvei. Eitanāzija ir ļoti jūtīga lieta.
Esmu par eitanāziju,bet vai Latvijā to neizmantos saviem nolūkiem - nezinu.
Ja taa nekalpos par labu neliesiem-esmu abaam rokaam par....
Tā ir pat nepieciešama, tikai likumiskā puse ir ļoti jāsakārto. katrā ziņā, man labāk šķistu aiziet no dzīves, nevis veģetēt kā dārzenim, bez smadzenēm.
ir bauslis-..".tev nebūs nokaut"....mums jālūdz Dievu lai apžēlojas un dod ātru un cienīgu nāvi ,ja mūsu laiks ir pienācis
Tā ir morāli ētiska dilemma.
Esmu par , ja tas tiek stingri kontrolēts .Cilvēkam jāļauj izvēle , kad dzīve kļūst apgrūtinoša .
Būtu pareizi dot cilvēkam iespēju izvēlēties, bet.... baidos, ka mūsu sabiedrība nav tam gatava.
Ja redzi, ka tuvs cilvēks cieš un reāli palīdzēt vairs nevar, tad..., jā, atbalstu..., tikai, vai es varētu sadzīvot ar savu lēmumu, pateikt, lai veic eitanāziju, to es gan nezinu. Jā, un kurš būs tas, kas pieņems lēmumu un kurš būs tas, kas to veiks? Man vēl šajā sakarā ir daudz jautājumu.
Es - par ..., esmu redzējusi radinieces mokas , kuru vēzis ēda 1, 5 gadu ..., tas bija šausmīgi , sevišķi pēdējie mēneši ...
Nē - mums šeit par daudz māņticīgu cilvēku ...
Lv sabiedriba ir daudz pasnavniecisku cilvecini un tapec labak butu to aizliegt. Bet ja kadam gribas mirt pasam ludzu..
Cits jautajums ir ja cilveks ir tik smagi slims ka nespej pat pakusteties bet pat tad gruti pienemt lemumu un to nemainit. Ir tak filma"taurina efekts" kura galvenais varonis kluva pilnigi paralizets. Filma tapusi uz realiem notikumiem. Vins sakuma velejas nomirt tad ar laiku samierinajas ar to un atrada jegu savai dzivei. Ja vinam butu izdarita eitsnazija vinam si iespeja pardomat vairs nebutu.
Ko Tu?! Latvijā tas nav atļauts,tāds Likums nav pieņemts...
...šaubos ,vai ārstam ir tiesības, sevi nolikt Dieva vietā....