Jā,tas ir egoisms,jo cilvēks nav lieta kas var kādam piederēt.

Nu kā to lai pasaka ...   Vislabāk viņu lesusskapī turēt - lai nasamaitājas  

Tā ir normāla parādība,te taču nav Zviedrija,vai Francija.

Tev nekas uz šis pasaules nevar piederēt, jo esi šeit uz īsu laiku. lai piepildītu to kas tev ir jāpadara.

piederet jau nevar, jo nevari to ielikt soma vai piesiet siksnina... bet vari milet un darit ta, lai vinam nevienu citu nevajag, tad tas ari bus tavs...

Tas nav egoisms, nesaprotu-kā var dalīties ar mīļoto  cilvēku ar citu?.........ar lietām dalās,  jā......

Lai runātu par to, ar ko cīnās jaunieši, man ir jāizstāsta sava personiskā un atklātā liecība par to, ar ko savā kristieša dzīvē cīnījos es. Zinot to, ka mūsu ticībai ir reāls ienaidnieks, es varu teikt, ka katrs, kurš ir licis savu paļāvību uz Jēzu Kristu, piedzīvo kādu garīgo cīņu. Garīgās cīņas bieži arī izpaužas kādā no fiziskām jomām.

Pat sava dzīve mums nepieder,kur nu vēl cita.

ja velies lai pieder,tad tas ir egoisma kalngals......bet ja mili,tad tu busi spejigs uz visu,tikai lai vins butu laimigs,ja bus nepieciesams,ari palaist vala......

Protams,ka egoisms,ar varu mīļa nebūsi! Apmierināsi laicīgi dabīgās vajadzības,tad pret citas nestāvēs...    

Varbūt,bet ne vienmēr tā ir.

Kas ir mans,tas ir mans!,,Tad jau atdod visu,kas tev maajaas ,citiem lietoshanai,,!
(kas domaa,ka tas ir egoisms,tam kaklu ,,noskruuveet,,.)

Ja divu cilvēku starpā ir patiesas jūtas,tad nav vajadzīgs nekāds privātīpašnieciskums,viņi tāpat pieder viens otram,ja tā nav,tad ne ar kādiem līdzekļiem nenoturēt cilvēku sev blakus.