Daudz reižu Tu kļūdīsies, jo , pirms pienākt pie pareizajām durvīm, cilvēkam jāklauvē pie daudzām citām, nevajadzīgām. Kopumā nekādas pūles nekad nav iztērētas veltīgi. Neesi svārstīgs, neesi pārāk nobažījies par to , ka kaut kas varētu neizdoties. Tā ir viena no problēmām: Cilvēkiem ir iemācīts nedarīt neko nepareizi, un viņi kļūst tik svārstīgi, tik nobijušies, tā baidās kaut ko izdarīt nepareizi, ka vispār iestrēgst. Dari pēc iespējas vairāk kļūdu, tikai atceries vienu: Nedari vienu un to pašu kļūdu divreiz. Un Tu augsi...

Nekad!
Tikai un vieniigi no savaam.

mācos no savām kļūdām,jo kā lai zinu,kas citam ir kļūda

Kļūdas mēdz būt dažādas... ir reizes, kad ir vērts pamācīties no citu kļūdām...

Ir jāvērtē citu pieredze un , protams, ir tādi grābekļi, uz kuriem nav obligāti pašam jākāpj, ja var to nedarīt... Bet - tam kokam ir arī otrs gals- kas vienam kļūda, tas otram- labak nevar būt...
Un - kad mācās no savām kļūdām- tomēr "pielec" ātrāk.

No malas jau vienmēr liekas viss labāk redzams ,tomēr netraucē arī pašiem pieļaut kļūdas. Liekas ka no vienām mācāmies,un turpinām pieļaut jaunas.

Man nepadodas atdarināt citus , tādēļ vairāk mācos no savējām .

"Vienādos apstākļos dažādi cilvēki izdara dažādas kļūdas." /Adlers/
Hominis est errare, insipientis preseverare. /lat./ – Cilvēkam raksturīgi ir kļūdīties, bet muļķim – palikt pie sava.
Vienkārši - visi esam cilvēki. Gudri (es ceru) cilvēki...

No savaam,jo citu kljuudas man var buut panaakums.Katram savas kljuudas,bet ne jau visas var uzskatiit par kljuudaam.Peec kaada laika var buut,ka kljuuda kljuust par panaakumu.

Neuztraucies - visu jau neiemācīsies ...

ieklausos citu k'lūdu labojumos, izdaru secinājumus un ja kaut kas der arii man paņemu, kāpēc man atkārtot k'lūdas, var taču novērst nevajadziigos stūrus ...

Es mācos no savām kļūdām,bet svešās tikai pārspriežu.

Kurš gan no tām mācās??