Pieredze rāda,ka nē....

....Ko   tu man te stasti ! Gunita ...     ...kurs kuru te uzrunaja ...   ....ak Tu ! ....   .. ( )

Parasti cenšos ,lai uzrunā mani...

Jā, tikai ne vīriešu kārtas pārstāvjus.

Ja Dievs ir mūsos visos,mums nevar būt " nepazīstamu"  cilvēku, ja tādi ir,mēs vienkārši esam pazaudējuši Dievu.

Es kautrējos, gaidu, kad mani uzrunās, bet ne vienmēr tas tā notiek....

Varu uzrunāt, ja saskatu, ka var būt interesants sarunu biedrs, taču vairāk patīk ja mani uzrunā..

Ja ir tāda vajadzība....protams..bet vispār neesmu no kautrīgajām un arī iemeslu pati atradīšu,ja man tas nu ļoooti interesēs

Es varu !

Ne es neuzbazos  

Jā. Tas mazāk riskanti. Es nevisai uzticos svešiniekiem,kas uzrunā mani.

Šobrīd man tas gan vairs nav aktuāli, bet- kādreiz bija laiks, kad varēju gan...

ne vienmeer..reiz ieraudziiju puisi kursh vienkarshi mani apbuura...vinjsh arii mani ieraudziija....neparmijam ne varda.kaut sedejam blakus ....kad vinjsh aizgaja..vinsh atkatiijaas..es uzdroshinajos pamaat un uzsmaidiit..vinjsh uzsmaidiija.tagad nozheloju ka neuzrunaaju.....iespejams nekad vairs taada iespeeja nebuus..bet vinjsh bija tik satriecoshi pievilciigsssssss

Ja noskaņojums ir.. un tad vienalga vecs vai jauns, ka tik ausis

Ja atrodas iemesls,tad noteikti

protams!!!

Protams! Cik tur tas darbs?!...   

Jā, bet tas atkarīgs no esošās situācijas. Neuzrunāsi taču cilvēku, kurš iet draudzenei vai sievai pie rokas.

nepazīstamu-jā

Vīrieti - nē, varbūt tik ar aci piemiegt.