Muļķībai par laimi nav robežu, jo ja tādas būtu ,saprāts tām netiktu pāri.
Es tās pat negribu zināt, jo aiz tām ir ārprāts.
Jūtu, kad brīvais saprāts beidzas un jāsāk piedomāt.
Par laimi - Nē!!
Gribētos lai būtu plašas, bet ir tādas,kādas ir.
Uz šitik gudru jautajumu-naf ko atbildēt-jo mans stulbums ir Dieva dots(jāsaka,ka ne katram tas ir dots)un bez robežām.
Esmu neprognizejama, pārāk daudz dažreiz vējš galvā, tad nerēķinos ne ar ko
Kādas ir, tādas ir...
drosi ka ir ja nebutu tad butu arprats
Visu iepriekš nevar paredzēt, bet dzīve parāda, kad, kur sākas robeža.
Atraiknis-nevaru spriest.
Nesu,profesors.Taka mana vieta var spriest citi.No malas labak redzams.
Kas tās aptver un pārkāpj, tas sajūk prātā.
Dzīves laiks ir par īsu, lai līdz tām tiktu.
ērkķu kronis
Pat pārāk labi. Ja baidies būt neprātīgs,nekad arī neuzzināsi. Un pareizi ir ,nevajag arī. Tā nu mani laikam var saukt par aprobežotu.