Neticu gan   , bet ar pamatīgu sajūsmu noskatos uz tiem, kas to kaķi mēģina apiet, apskriet vai apbraukt un pie tam paši spļauj gan pār kreiso plecu, gan pār labo  

bridu caur mazdārziņiem, lai apietu ar līkumu melno kaķi, tad, kad gāju uz vienu no vidusskolas eksāmeniem    tātad - ticu  

Tās nav muļķības!  Tā ir ikdiena!  Un viss ir atkarīgs no cilvēka. Tā būtu pašprogrammēšana.  Daudzi, kas netic melnam kaķim, noteikti tic kaut kam citam. Piemēram novēlot labu apetīti, noteikti pasakm paldies, jo to prasa pieklājība. Un neapzināti mēs piedomājam par savu apetīti. Un jo cītīgāk mēs par to domājam, jo sātīgāk paēdas. Tātad iedarbojas :)   Līdzīgi ir ar kaķiem un visu citu.  Bet pār plecu gan nespļaujat, labāk tad sev priekšā. Tas būtu ar domu , lai neatgriežas.  :)
   Ja neticat - pamēģiniet!

Ja melns kakjis parskrien pari celam tad vinam ir darishanas tajaa cela pusee!
neka cita tur nav!

Nu nē taču.........ja jau tam kaķim vajag pārskriet to ielu.....lai skrien.
Sajūsmu tas man neizraisa,bet ne jau nu iešu pārkrustīties.

ja cilveks tam tic un vel piedoma pie ta, tad varbut, manas domas ikdiena skrienot parasti ir kur citur, tapec citreiz pat nepamanu kadaa krasa tas kakis ...nu mulkibas viss tas ir.

Neticu tam

Nemūžam

Kam ticam,to arī saņemam.

100% murgi. Nevajag tik daudz šizofrēniķus klausīties, ka nepaliek vēl sliktāk.  

Nav nozīme kaķu krāsai,bet ticībai...