Tikai nesaņemot, mēs varam uzzināt , ka neesam cienīgi,bet ne neprasot.

sanemt vienmer gribas vairak mankaribai nav robezu

Un pēc kā , un - kurš- tad būs tas vērtētājs- kas ir cienīgi , kas nav,..?. Tā ir ļoti subjektīva vērtēšana, un laikam tomēr nebūs viss tik vienkārši. Katrs mēs dodam otram to , ko paši vēlamies dot, kā otrs ar to izrīkojas- tā ir viņa izvēle..Tas, ka otram nav aktuāls un tik pat svarīgs tas , ko dodam, ka viņš izrikojas ar saņemto nu ne gluzi tā, kā devējam gribētos- tas nebūt nenozīme, ka saņēmējs nav cienīgs tam, ko deva.Ir jamācās pieņemt arī šādu situāciju.

parasti cilvēkam gribas būt sava sapņa cienīgam...
tikai vēlāk sadzīve, vilšanās, slinkums, atšķirīga izpratne...ej nu sazini kas, pieļauj tādu situāciju

Tā , diemžēl , notiek, jo sevi mēs redzam baltāku, gudrāku, skaistāku ....!

Pieprasīt jau visi māk ..., aizmirstot , ka  - Dodot gūtais - neatņemams ..., šis , liekas , bija Raiņa atklājums ...

Apetīte rodas ēdot.

Vairums piedāvā, bet ir necienīgi no manas puses ņemt.

Tā tu domā, ka viņi nav cienīgi saņemt to, ko viņi lūdz. Ja viņi tā uzskatītu, tad visdrīzāk neko tamlīdzīgu neprasītu.

Nekad,nevajaga no otra prasit to ko pats nevari.Un tas butu godigi.

nu jā.....tā varētu būt...bet kapēc tad tas otrs vispar ar tevi saistās un kontaktējas?

Tāda ir dzīve, Tāpēc mēs atrodam to ko esam , iedomājušies labu esam... Nevari jau no otra prasīt nezin ko ja pats neesi nekas...

prasīt jau var,saņemt-tā cita lieta

te ir ta ka tirgu! Nani gaters,delis plats,a rubuls isss!

katrs zina,ko grib un mazākam nepiekritīs

Katrs grib,lai mīl vairāk,nekā to dod!!!...

Nu ... gribēt jau nav kaitīgi   .

Cienīgi,necienīgi,varbūt tas nav tas,bet bieži vien ir tā,ka prasām to,ko nespējam paši dot pretī...un te nav runa par naudu,pret naudu,iznesību pret iznesību,bet viss varbūt arī citās proporcijās,bet galvenā ir vēlme dot no sirds.

Tiewām...citu reizi daudz prasam no otra....bet no sevis, gan neko nedodam.

Ir tādi .