Ne mana cūka,ne mana druva,kas grib,lai raud!!!...

Tapec kair parak daudz liekulu un maz to kas reali var palidzet

Noliec galvu Viņas sāpju priekšā un pagodini ar klusumu...jo vārdi tad ir tik tukši...

Gruti adbildet citu vieta.Katram savi iemesli.Dzive nav rozu dars.Bet,es ja raudu,tad klusi ta lai neviens neredz,jo tas ir manas asaras,un mana nelaime.

....es nemaz arī negribētu,ka nāktu man klāt visi ar savu līdzjūtību,tad,kad gribētos man paraudāt.........nu ,vienīgi,ja es slīktu asarās

Nevajag kāpēc, jo pēctam vai nu nosoda, vai nu prieks par to.

Ne vienmēr tak kadam gribam atzīties deļ ka asaras....

diemžēl gadās,ka apstājos,pajautāju-atbildei nāk tādi trīsstāvīgie,ka esmu izārstēta pajautāt svešai pretīmnācējai

Kolumbija tikpat neatkariga,ka parejas Valstis.

Diez vai kas mainīsies,ja raudāsi visu acu priekšā.Iespējams kāds pieies un pajautās,kāpēc raudi,bet ātrākais ,ka padomās muļķe kaut kāda raud.

     Nevajag uzmesties visiem caurumiem par ielāpu, jeb nebāz savu degunu ...!

Var būt ar savu apstāšanos stāvokli padarīsi neciešamāku ?

Varbūt tāpēc,ka katram ir savu rūpju pār pārēm un vieglāk ir paiet garām,kā uzņemties vēl arī līdzdalību cita rūpēs...kaut kā tā un ne jau katram patīk,kad nāk klāt un jautā-kas tad ir noticis,lai arī nāk to labāko motīvu vadīti...