Neeksistē iedarbīgāka atriebība kā piedošana.

Dzīve tos jautājumus "sakārto" manā vietā.   Man slinkums tērēt enerģiju tādiem "pasākumiem".

Atriebības plānus, protams,  kaldināt var   , bet īstenot.... Man škiet, ka atriebjoties var gūt tikai īslaicīgu gandarījumu, jo ciešanas un pāridarījuma sajūta jau nekur nepazudīs (diemžēl)
Varbūt tiešām izdarīt to ļoti smalki.Bet tad jābaidās, lai pēc smalki izplānotas un skaisti īstenotas atriebības nepiemetās azarts ...

...atriebjos reti, bet ļoti diplomātiski...

Iedotu tikai par žokli,es ilgi naidu neturu...

Uz visu iznemot slepkavibu

skatoties kads nodarijums

Atriebe nav mans lauciņš

Es nekad neatriebjos !   Tikai distancējos !

Vai tad atriebjoties paliek vieglāk??? Tikai vēl sliktāk...

reizēm jau jāatriebjas,citādi nesapratīs.

tas nav pareizākais veids risināt problēmu....nu jā -atriebības saldā garša-bet ne man, nemēdzu atdarīt ar to pašu....

Man patīk tā smalki iegriezt

Uz daudz ko un tā , lai ir skaidrs - Kurš un par ko.

Pašai bail, cik nejauka varu būt.

  Neatzīstu atriebību kā tādu... Ko sēsi, to pļausi...Tur tā atbilde.

skatoties par kadu nodarijumu un kam atriebties   valstij neesi spejigs atriebties vienatne  

..tajā brīdī, kad dusmas..tad jau kaļ savā prātā tos indes pilienus, ko otram "iespļaut" sirdī......bet , ja tā labi padomā, tad jau tomēr atrodas kaut kas tāds, kāpēc tas otrs nodarīja pāri...lai arī reizēm tas nodarījums ir pārāk riebīgs...Bet vienu zinu- atriebties nevajag....pateikt, ka viņa nodarījums sāpēja...to gan var!

Neman bus sodit.Pienaks laiks,un tas,kurs ir pie vainas,dabus pa,pilno programu.Ta ir mana pieredze.Parto esu jau vairakkart parliecinajusies.

nē atriebiiba paliek tikai manās domās - negribu sevi pazemot, labāk izanalizēt sev kādu māciibu no tā gūt, bet atriebiiba lai paliek pašam iniciatoram ....