Iziet ārā , kārtīgi sniegu pašķipelēt , abet tā lai sviedri līst straumēm... Ja ar to vel nav gana- ar siksnu tas pašnāvnieks ir jānoslanī tā, ka 3 dienas sēdēt nevar- lai muļķības galvā nelien..

pazina grieza venas,rija tabletes, karas,bet pedejo reizi indejas ar tvana gazi...izglaba, tatad ne dievam ,ne vellam nav vajadzigs,kapec zeme vinu nesa

Izvēlēties alternatīvo variantu - Dzīvot !

VIENMĒR atliec uz rītdienu,tas atmaksājas.

Beigt sevi žēlot un ieskatīties acīs tiem,ko mīl un,kas viņu mīl...

Iet, nē, skriet, pie psihoterapeita, psihiatra ...

Nekļūt par tādu.

Piekriitu Sonjai!Straadaajot muljkjiibas nav galvaa!

  Es zinu, ko vajag darīt, bet grēks būtu to atklāt... Domā pati! /psihiatrijas slimnīcas darbiniece/

Nu, kādu līķi grib atstāt aiz sevis, vai ne?

Bet varbūt apgriezties,ar seju pret to,no kā bēg...,un ieraudzīt citu ceļu..?

Labāk pakārties vai nošauties...

Jābūt izcilai nelaimei, lai tādas domas nāktu prātā! Rokas ir, kājas ir, galva kaut cik strādā, ko tad lai saka patiesi invalīdi???

Vai nav vienalga? Paradīzes vārtus tāpat neredzēt

pakarties caur nosausanos  bet to var darit tad ja gribi kadam ieriebt

Pasnavnieks,var izveleties,visus iespejamos,un neiespejamos veidus.Jo fantazija ir loti labi atistita.

Labāk izvēlēties tik ļoti negrēkot.

ja cilvēks ir izvēlējies šo ceļu-viņš pats izdomās,nerunāju par afekta stāvokļiem-zinu pat gadījumu,kur šoferis notrieca cilvēku,nebija vainīgs,bet kamēr citi bija gandrīz blakus-savā siksnā pakārās.Bet ,ja pašnāvību plāno-to konstatēs tikai pēc izdarīšanas

Dažreiz viņi pieiet procesam reti radoši.

Izslēdzu abus,jo jādzīvo.To cilvēku audzinājuši vecāki,kuriem viņš vienmēr būs tuvs un gaidīts,tāpēc vismaz to jāciena,ka viņu audzinājuši -slikti vai labi tā jau ir cita lieta.