Tu un neviens cits savu bioloģisko būtību, pašos pamatos, nevari izmainīt un tā dēļ iespējama tikai pielāgošanās.

cilvēki visu mūžu mācās-nezinu vai to var saukt par pielāgošnos

un tomēr arī pielāgošanās ir tā pati mainīšanās,iespējams lēnāka

Protams, tad nebutu dzives un attiecibu!

Nav likumu bez izņēmuma....Es principā piekrītu, mainās dzīves uztvere,atieksme,bet pruncipā tādi paši vien paliekam.

Jā! Principā tev ir taisnība.Cilvēks jau nemainās,viņi viens pie otra pierod.

Iespējams mainās tikai tad,kad nonāk situācijā un sāk pārvērtēt vērtības(nonāk cietumā ).Vairākums pielāgojas,bet citi nemainās nekad,jo atrodas starp slikto un labo un viduvējība  viņus apmierina.

Cilvēki tiešām, nemainās, nekad un ne pie kādiem apstākļiem. Sociālpsiholoģiska mimikrija.

lai mainītos jānotiek kaut kam ļoti spēcīgi traumējošam un ne jau izmainies tā kā gribētos, bet kaut kas iekšēji mainās neatkarīgi no paša vēlēšanās, sāc uz dzīvi skatīties savādāk un arī vēlmes izmainās , bet apzinātā mainīšanās ir pielāgošanās.

Kardināli- noteikti nemainās. Kas nu cilvēkam ir  dabas, vecāku, audzinašanas un vides dots- tas arī būs. Daļēji pielāgojas apstākļiem- jā, bet daļēji arī papildinā savas iespējas ar uzkrāto personīgo pieredzi.

pielāgošanās bez sevis mainiišanas (pilnveidošanas vai degradēšanās) nav iespējama ... lai pielāgotos indiviidam vienalga ir jāapgūst jauna pieredze - tātad JāMAINāS ...

Cilveki paliek gudraki, vini pielagojas un paliek par Hamiljoniem

varu piekrist

Cilvēks mainās kopā ar vidi , kurai tas pielāgojas.

Nē nepiekrītu! Un,kā vēl cilvēki var mainīties..Mainoties paši..,maina visu sev apkārt..!

Mainas,un ne uz labo pusi.Zel,bet ta ir taisniba.

Es piekrītu.

bija  ateists, kļuva ticīgs....
bija alkoholiķis . kļuva vegetārietis
bija bija vecpuisis ,kļuva daudzbērnu gimenes galva...
  ja Laurim izaugtu  aste viņš būtu pielāgojies savvaļas dzīvei...

M'an'as ,k'a gadalaiki un t.t.

Jā, cilvēks jau mainās tikai fizioloģiski, tas ir tieši mainās fizioloģiski, pārējais ir pielāgošanās.