Atmiņas jā, bet uz priekšu .... dzīves realitāte.

Ir divas laika tērējamās mašīnas un pieci traktori ..

maan ar ir sava-zapinnss!

Man ir virtuvē,istabā,uz rokas un vēl atvilknē mētājas no Padomju laika pirktie un dāvinātie!  

Es uzskatu ta laika mashina ir musos un katram ir notekts laiks

ir mums sava laika mašīna-varbūt to var saukt arī par likteni

Ne apturēt, ne paturēt, ne uz priekšu aizskriet, ne atpakaļ atgriezties. Tikai te un tagad.

Nezinu ka citiem.Bet man ir ceriba,un ar to es ari dzivoju.

laika masina ir katra, ta ir sirds, kamer ta pulse, mes esam

...Laiks, ko izdzīvojam ir šodienā.. Laika mašīnas tikai novirza no ceļa uz Apvārsni...
..vienalga, vai tās būtu atmiņas...vai sapņi... Sapņojot pastāv bīstamība aizskriet tālu priekšā savam Eņģelim, kurš vada katru no mums...Parliku kavējoties atmiņās, velkamies tam tālu aiz muguras...
...bet mums jāiet plecu pie pleca!

Piekrītu.