Ne tikai pieprasīt nevajag, arī gaidīt nevajag nedz otra uzmanību, nedz laiku. Tikai saprast gan gribētos, kāpēc uzmanību un laiku cilvēki atrod, lai nodotu, bet neatrod vienkāršai sirsnīgai sarunai?

Tas ir atkarīgi no tā,kurš ko uzskata par neiespējamo.

Pieprasīt mīl tie , kuri nemīl ..., elementāri .

Manuprāt  ta vienkārši ir tā mazā bērna, kurs ir katrā no mums niķošanās - mamma nedod konču, mamma ir sliktā.

Iespējams, ka tā ir savas mazvērtības sajūtas neveiksmīga maskēšana - ja man nezvana tad noteikti kaut kur citur pavada interesantāk laiku, ar interesantākiem cilvēkiem utt.

Zvaigznes no debesīm un ierasties vismaz vienreiz uz randiņu laikā? Tas ir gan daudz prasīts

Vai veltīt uzmanību , Tu uzskati par neiespējamo ? Ja Tev tiek veltīta uzmanība un rūpes, tad šāds jautājums no Tavas puses , drīzāk, liecina par Tavu egoismu. Padomā, vai tā nevarētu būt?

Ne noviena mēs nēsam tiesīgi pieprasīt.Uzmanība vai nu ir vai nav .Cik tu spēj dot uzmanības tik tev.Ja tā nenotiek meklē vainu sevī.

Pieprasīt to, ko skaidri zini, ka otrs nevar izdarīt ir diezgan negodīgi un tas ir sīks egoisms.

Nesaprotu, kā tas ir pieprasīt, ko pieprasīt, ir pienākums vienam pretotru, tas rī viss

prasit neiespejamo  nav iespejams

Ja,nav sapratnes sakuma,begas bus agri vai velu.Mana skatijuma ta ir neciena pret otru.