Ключевые слова: attiecības38711
Vairs neriskēju. Kad mēģinu kādam ielūkoties tieši acīs, neatkarīgi no tuvības pakāpes (draugi, kolēģi, radi un citi...), saruna pārtrūkst un dzirdu nervozu - "Ko tu TĀ(!) skaties?!!!" Piekrītu - tā IR mana problēma...
Ilona,parādi savas acis.kas tajās tāds?Caururbjošas?Esmu tādas redzējis.Tajās gan skatīties negribēju.
Ja par kautko spriežam tad jā,svarīgs.Pļāpājot vienalga...Pa retam tik paskatos,lai zinātu,kādas emocijas
Jā,ir gan svarīgi un zinu,ja izvairās skatīties acīs,tad tāds cilvēks manī nerada uzticību
Tas ir atkarīgs no tā,ar kuru cilvēku es runāju.
skaistule īsta, ši sieviete svešā
bet kad kaisli pieskāros nu vai kaut kā tā....
labība pļaujama, zeme vēl arama, lietus caur jumtu vēl pil - ak kamdēļ atstāji mani Lusī
Ne visās situācijās... otru var sajust arī ar citām maņām...
Noteikti ! Visu aciis izlasu,kaut staasta kaut ko citu....
JĀ, eskad runāju skatos acīs un patīk ka man skatās/ ja cilvēks neskatās , tad viņš nau paties
ne tikai acis, ir gadījies sarunāties ar cilvēku, kurš skatās acīs, bet bez manis vienlaicīgi klausās ko blakus runā, tas ir kašmars:)
Nē. Es par nevaru pateikt kādā krāsā acis cilvēkiem ko katru dienu satieku. Kontakts veidojas kaut kā savādāk.
Nu ka runājos skatos acīs,bet ne tik cieši...
Ne tikai, ...... balss, intonācija, kustības, tas palīdz izprast cilvēku.
Protams,pēc tā vien var pateikt vai cilvēks ir patiess,lai kā tu valdītu par sevi,acis tomēr nodod.
senais teiciens ka acis ir spogulis-nau pareiz acis ir viss meligakais kas ir izdomats cilveka
Sievite mīl ar ausīm,vīrietis ar acīm!