Patiesi mīlošiem nav laika pļāpāt, viņi izbauda Mīlestību. Viņi dara visu, lai pateiktos viens otram, ka viņš ir pasaulē. Viņi negaida, lai viņus mīlētu - viņi paši mīl. Tā ir Dvēseļu saskaņa, caur ko tiek pacelts viss pārējais. To ir neiespējami izteikt vārdos, nav tādu vārdu...

Ja runa iet tiešām par mīlestību,teikšu vienkārši .Kad biju iemīlējusies līdz ausīm es vispār nevarēju pavēkstēt,kur vēl flirts un glaimi.Dzīve iet savu ceļu laiki mainās.

Pasaule

Pasaule
ir greiza
un nepareiza,
jo skaļa kliegšana
mēdz būt kā mēms,
nomaldījies čuksts
un pret visiem vārdiem
ir uzcelta
augsta mūra siena,
tāpēc pat
labākā un cēlākā sirds
ir palikusi viena.

Bet visu mainīt
var viens
noklīdis sirds puksts
un kad beidzas
patiesības liegšana
- tiek iegūta aina
par to,
cik šī mazā
un mīļā pasaulīte
skaista ir.
dzeja,/, Madara Fridrihsone?

Arī patiesi mīlošs cilvēks ir cilveks, kuram ir visai plaša izvēle un iespejas - kā komunicēt ar savu mīļoto cilvēku. Un kādēļ gan  nepaflirtēt,  vai nepajokoties, vai " nepaspēlēt teijāteri"- ja abiem ir attiecīgs noskaņojums, un tā štelle ir saprotama un pieņemama. Tas jau nenozīmē, ka patiesās jūtas un nopietnā attieksme  vienam pret otru un attiecībām  būtu zudusi, vai nonivelējusies.
Par glaimiem- tā ir katra paša izvele- patik, nepatīk, pieņemami, nepieņemami..

Katram sava izspausme milestiba.Kadam vajaga daudz runaties,kadam vajaga vairak pakluset.Katram cilvekam savs.