Ключевые слова: mīlestība34034, Dzīve38617, attiecības38711
ne pārāk, labāk palēnam iepazīt un palēnām atvērties
taču mēdz būt arī spontāni lēmumi, bet tad tam jānotiek klātienē, man jāredz ķermeņa valoda un acis, kurām uzticos
Nu , amigosā nav problēmu - es taču arī svešš ...
Šeit,jā sadzīvē ar svešiem cilvēkiem ātri atrodu kontaktu,bet atvērties nē.
Tas ir atkarigs no ta cilveka.Bet,ir lietas kuras nekad neapspriedisu ar svesinieku.
Biežāk esam sveši , kamēr iepazīstamies un pamazām atveramies. Cits līdz draudzībai , bet cits vēl tālāk , - varbūt visu mūžu .
Viena meitene mani atvēra un kopš tā laika esmu labi iemācījies izlikties ka esmu atvēries...
Protams,redzi,ka amigo man visi sveši,bet kā es "Vāros"!...
Nu skatoties,kāds ir pretīm un cik viņš pats ir atklāts...tā esu atklāta...
Ne visai tas patīk,bet daudz reiz ir pierādījies,ka svešais spēj labāk uzklausīt mani nekā savējais.
Noteikti nē, man kopā pudu sāls jāappēd, un vēl tagad pēc ~20 gadu kopdzīves vēl visu nevaru pateikt. Vislabāk pazīstu pati sevi, un vēl ne līdz galam.
ja esam uz vienas frekvences tad jā,to jau iespējams sajust.
Nekad neatveries svešam cilvēkam! Tikai tik, cik tas ir nepieciešams. Citādi var nākties dārgi samaksāt.
Es neesmu grāmata ko var virināt.
Tas tàds izstiepts jédziens,var jau plàpàt ne par ko
skatoties par kādu tēmu ...
nu ir tā-vai nu nav vai ir-nu klikšķis protams!
Ja ir ,tad protams ir par ko parunāt ,bet ja nē ,tad ilgstoša pauze..pauze..
viegli gan bet jabut loti piesardzigam
Atkarībā cik atklāts viņš pats .....
Jūtu cilvēkus pa gabalu,tāpēc problēmu nav.