Visi piedzimst vienādi,pliki,bez valodas,personību veido ģimene,skola,apkārtējā vide,tagad arī valsts atradina no darba,maksājot visādus pabalstus!

Vieglāk neko nedarīt, pieņemiet tādu kāds esmu ! Otrs tāds pats blakām , nu forša kompaņja (nošņurušas pusnetīras drēbes, matos vārnas ligzdo, kurpes netīras un nošķiebtas ), VERSAČI pāris.

"...nav jau liela māka bērnus pasaulē laist...audzināt vajag...audzināt!!!!" tā teica vismaz  Dagnija:)

  Tas ir pārejoši! Nevīžo, nevīžo, kamēr- re! uzvīžoja! /ja nevari mainīt lietu kārtību, maini dienas režīmu/...cita opera!!

Par tādiem izaudzina .

Par tādiem arī paši paliek,ka negrib neko darīt un viss aiziet pašplūsmā,vienalga pret visu...

Paliek par tādiem,saķer stresu,to mierinot sāk dzert un aizied tā sakok cilvēks zudumā.

Domāju, ka par nevīžu nepiedzimst..bet par tādu var kļūt, ja ģimenē tam ir kāds piemērs, jo zinām, ka bērni pārņem vecāku "ieradumus"..par tādu var kļūt, kad uznāk dzīves apnikums un vairs nekam neredz jēgu....par tādu var kļūt izlutināts bērns, kurš kā pieaudzis cilvēks ir slinks par sevi rūpēties...

te nav vainiiga audzināšana un arii iedzimtiiba - tas viss ir paša cilvēka izvēle, kurš ne reti atbild - tā ir mana kārtiiba un redzējums uz dziivi, nevajag iespringt manā mākslinieciskajā kārtiibā (manā skatiijumā tā ir vistiešākā nekārtiiba un neviižiiba!!), tad lūk - katram ir savs skatiijums un spriedums par kartiibu un izskatu, padomijas laikā bija stingri izteikti stereotipi - tagad visat'lautiiba ... un rezultāts ir tāds kāds viņš ir ...

Romis atbildēja izrāva vārdus  

Man skiet, tas iekodeets raksturaa....
Stipras gribas cilveeks,kas sevi ciena,par taadu netop

   .... paši vecāki pie vainas, kur netiek audzināta kultūra.

...pret tām lietām, kuras svarīgas...kaut vai makšķerkāti, auto, darbs, kleitas u.t.t. ...izturas ar rūpību...- vienā ģimenē izaug tik dažādi Kārtībnieki...

Nevīžība rodas no austprātības,kad domā,ka visu prot,bet īstenībā naglu nemāk iesist.Ja iesit,tad tā izkrīt pēc nedēļas,lūk tā ir nevīžiba.

Laikam tomēr piedzimst. Mani audzinaja ļoti kartīga mamma un vecmāmiņa,tomēr neesmu no īpaši kārtīgajām. Normāla ikdienas nekārtība man patīk,toties pārāk lielu kārtību es nepanesu. Mani tracina aizrādījumi par vietā nenoliktu krūzīti vai telefona lādētaju. Tas taču ir tāds sīkums.

     Reāli redzot nevīžību par tādīem kļūst jo kā saka Romis visi piedzimst vienādi.

nu gadās nekārtība dzīvoklī-bet pec tam prieks pēc sakopšanas,bieži tak cīnamies ar darbiem,vakarā arī putekļusūcēju nevar darbināt-troksnis.Brīvdienās-gribas pie dabas

Kļūst droši vien tad,kad viss noriebjās.