Nepārtrauktu nevar - ik pa laiciņam jaatpūšās ...

Cilvēks ātri pierod pie labām lietām un pārstāj to novērtēt - ar laiku kļūst garlaicīgi. Un atkal kaut ko vajag. Secinājums - nepārtraukta laimes sajūta nav iespējama.

kontrastam uz brīdi sabēdajamies un paskumstam, bet tiecamies uz laimību

Ja ēd tikai medu arī tas sāk šķebināt dūšu.

Nē, nav vajadzīgs. Priekš kam tāda dzīve kā mušai sīrupā. Forši, neko nevajag, nav uz ko tiekties. Cilvēkam ir jābūt nedaudz nelaimīgam.

pilniigi neiespeejami

Kadreiz biju loti laimiga.Un laime ir nepieciesama,ka gais.Tagad,mana dzive ir intresanta,ar pauzem,veiksmem,un neveiksmem.Bet,isti laimiga nesu.

Ja nu vienīgi trakomājā.

laime ir tad, kad jūties vienkārši labi..

Ja cilvēks visu laiku būs laimīgs, viņš nezinās kas ir laime, viņam tā būs igdiena

Tad tā vairs nebūtu laime, bet ikdiena

Neviens tev nevar aizliegt nākotnē dzīvot citādi un laimīgāk.

domaju,ka nepārtraukta laime nav iespējama-ir sadzīve,darbs-kaut nelielas,bet negācijas atradīsies-vienīgi varam mācīties no tām distancēties

Nezināšu teikt,jo nerunāju par to,ko neesmu piedzīvojusi.......Bet zinu,ka ja tikkai saldu ko ēd,tad drīz viev sāk prasīties pēc kā rūktena vai sāļa.....

.....tad jau Mees liidzinaatos DIEVIEM..

Nu kādu laiku var būt laimīga un ja vēl labi viss iet,tad laime ir vienmēr,ja paši
to laimi nesagandē...

Nevar tomēr būt lielā laimē un eiforijā visu laiku,pieradīs ka tā ir lieliski un nonācis grūtā situācijā vienāršī aizies nebūšanā.

Ne vienmēr saule spīd,ne arī lietus līst!...

NOMIRA - no pārlaimes !