esmu pārliecinājies , ka par tām lietām nevar uzticēties nevienam . Tikai pats sev !  

Vairs nevienam,berniba tas bija draudzenites,tagd   .....nav vairs kam...

cilvēkam,ko zinātu,ka viņš rīt nomirs,jo pārējie izstāstīs vienalga,tā mēs esam uzbūvēti(es tev pateikšu,tu tikai nevienam nesaki)

psihologam...

Man ir daži cilvēki,kam uzticos.Kas tieši?Vai nu tas tik svarīgi?NAv daudz tādu cilvēku,bet ir.Gan ģimenē,gan draugu lokā.

Ir tādi noslēpumi kurus labāt paturēt sevī.

Tas, ka izrunāta (pastāstīta)bēda ir pusbēda,to cilvēki zināja jau sen.Tādēļ,iespējams, radās grēku izsūdzēšanas institūts un daudzi dažādi psihoterapeitijas paveidi.Zināms arī,ka vislabāk savu bēdu izsūdzēt pavisam svešam cilvēkam.
Moderno tehnoloģiju laikmetā varbūt arī Latvijā vajadzētu noorganizēt portālu"DIEVS",kur katrs varētu uzrakstīt un izteikt savu sāpi.  

Es uzticos tikai sev!

Kā teica Millers? "Ko zin divi, to zin cūka"....

No filmas "17 pavasara mirkļi"