Ключевые слова: Dzīve38617, attiecības38711, attieksme3443, aizvainojumi.0
Kaut kā reizēm tā sanāk....:) Vispirms apvainojos,sadusmojos,un pēc tam domāju...par ko,uz ko,un kāda tam visam jēga?:)
katrs apvainojas par ko citu-reizēm otrs tikai pasmejas-bez nodoma apvainot-bet man līst asaras.Ne biezi ,bet gadās
Kāpēc lai es rautu sev skabargas p...ļā,ja var dzīvot saulainu omu
nē apvainojos tad ,kad ir parko apvainoties ,ja bieži tad bieži ,ja reti tad reti
Ja nav par ko .... kāpēc apvainoties? .... uz apvainojumu uzmetu klusu skatienu ...... lai padomā par saviem vārdiem, domā arī (tālāko neizpaudīšu ).
Bez pamatojuma neapvainojos,jo nav jēgas to darīt.
o ja ka tiko nav ko darit
Nu pateicos.Lai vel parkautko dusmoties,ja nav tam nekadu iemeslu.
Uzmetu lūpu
tas ir tik sievišķiigi ...
Nē reti apvainojos,jo par niekiem nav ko apvainoties,var normāli aprunāties,ka nav jāapvainojas..
Es vispār reti kad apvainojos un parasti pa nopietnam.
Prootams!
ir gadijies.