...zaudējot naivumu,...mēs novērtējam nevainību

Naivums ir gara īpašība, nevainība - gan fiziska  gan garīga, fiziskās nevainības zaudēšana patiesība ir visniecīgākais zaudējums.

Domāju, ka tas nav viens un tas pats, naivus ideālus cilvēks var saglabāt visu savu dzīvi.

Kad nokrīt rozā brilles un sāc redzēt dzīves necilās puses, tad naivums pazūd kā nebijis.

Var saglabāt naivu un nevainīgu domāšanu arī zaņķī, bet ne visi to spēj. Naivums mirst reizē ar ideāliem.

Bērnišķo naivumu zaudējam tad, kad dzīve pirmo reizi iešķiļ pa seju

Viena ir ētiska vērtība, otrs fizioloģisks atavisms.

Jabut zinama   dalu naivuma saglabajusam  ,lai prasitu-protams nav viens un tas pats!!