pirms sakt runat es labi padomaju vai ir verts pavisam sakt runat,ja jutu ka nau varts es labak paklusseju un runasu tikai ja pie manis versisies personigi

Apklustu un dodos prom! Tatad tam kam stasti neinterese būtība tas ko saki!

ir jau arī piezīmes ,kas precizē vai izlabo teikto,jo reizēm jau tā runa tik gara,ka baidies beigās neuzspēt piezīmes izteikt,īpaši ,ja lektors nojauš,kas par lietu

Kad mani pārtrauc, es apklustu un pie pārtrauktās tēmas neatgriežos. Vienkārši saprotu, ka otram cilvēkam mans viedoklis vai sarunu temats nav saistošs un viss.

   Kad strādāju valsts darbā,nedrīkstēju atļauties mani pārtraukt,tad diologs varēja aiziet nepareizā gultnē

Dzīvojot normālā sabiedrībā uz tiem kas pārtrauc iesākto runu - apklustu un vairs neturpinu.Domāju dīvaini vai tiešām skolās nav ētikas un estētikas mācības- piedodiet bet man šie cilvēki liekās nožēlojami..

skatoties kas pārtrauc - ja priekšnieks / a kur tu liksies, stāvi un klausies, bet ja vienkārši diskusiju laikā - apstādinu pārtraucēju un pabeidzu savu domu /pati 'lauju citam runāt un tādē'l cienu savu viedokli, bērniem arii ne'lauju sevi pārtraukt, es pabeidzu, tad lūdzu izsaki visu ko gribēji ...

Šeit jau cits jautā manā vietā!   http://amigos.lv/lv/home?uid=453457

Tas ir atkarīgs no cilvēka ,cik viņš uzstājīgi man taisa piebildi.Varu teikt arī,ka atļauj pabeigt man manu domu,bet varu teikt,labi es paklusēšu,runā tu,citādi divi runā kad kopā,putra vien sanāk.

Nu nav vērts satraukties, pārtrauc tie, kas nav audzināti! Varbūt mazāk vajag runāt?

Mana dzīves situācija izveidojusies, ka man patiešām ir jārunā, jo naudu pelnu ar savām zināšanām, kuras citiem atdodu runājot.Ļoti bieži mani pārtrauc pusteikumā,jo tā ir auditorija, kurai atbildi un savu domu vajag izteikt tūlīt, bet vienmēr tie ir jautājumi, kurus kopīgi cenšamies noskaidrot.Kāds cits ,savukārt, pārtrauc, lai pastāstītu , ko par konkrēto tēmu ir lasījis vai dzirdējis, tā veidojas veselīga domu apmaiņa. Un mēs visi kopīgi mācāmies cienīt gan viedokli, gan jautājumu, gan atbildi.Ir skolā , protams, arī ĒTIKA, tikai katrs cilvēks, pirmkārt, nāk no ģimenes, un , sastopoties ar jauniem apstākļiem, vienmēr nes līdzi " ģimenes spoguli."

Nē, es pasaku savu sakāmo.

Nu turpinu,bet ja pa daudz traucē klusēju un nerunāju vairs neko,jo nav tam vairs nozīmes...

kas maksaa-tas runaa !!!! )))DDD

Es ieturu pauzi......

Es vispār publiski neuzstājos.

Ja sakāmais ir svarīgs, mani nekas nevar apturēt!

Man nevar muti aizvērt

Ja piezīme ir konstruktīva, es ieturu pauzi un iespējams, pakoriģēju tekstu.

lauju gan...ne jau visiem var but saprasana par elementaram uzvedibas normam...

Ja nav vērts - tad neturpinu ..