Kad esi iemīlējies,vari visu vakaru staigāt ar mīļoto un kaut ko runāt.Un galvenais,ka tās ir tukšas pļāpas,kuras vēlāk pat nevar atcerēties.

kur tad velk?

Samērā precīzs formulējums....

Kas nu cabigi izsklausies ,doma sei tevi sapratis

... kāds attiecībās vienmēr pirmais sācis vērt aiz sevis durvis, otram jāpiekāpjas...

izklausās 'loti intriģējoši ...

  kāpēc nesapratīs, sapratīs, jo katrs ir mīlējis un sobrīd mīl un mēs loti labi jūtam, kad viss beidzas pat vēl nesācies, ko otram teikt - labāk paklusēt..

Nav ko teikt tad, kad viss jau ir pateikts vai arī cilvēks ir tik svešs, ka nav vēlēšanās ar viņu runāt.Mīlestību es tur nesaskatu.

Vienalga, jaut. pārfrāzēšanai
acis platas....
attieksmes trūkums nogalina jēgu.

Tad katram savs cels ejams.

Būtu vairāk priecīgu cilvēku un dzīve nebūtu tik pelēka un vienmūļa.

Priecīgā noskaņā arī mīlestība vairojas.

Pavilks,ja būs ko teikt.

Te jau velk uz šķiršanos:)

Kāds sakars ar mīlestību? Reizēm nav ko teikt, ja nesapas prāta izglītība. Viens runā par to , otrs pārprot un atbild citā virzienā .....tad labāk klusēt. Gudrais vienmēr pieklusīs.

Nekad nebūs tā, ka pavisam nav ko teikt. Bet labāk nekko neteikt nekā teikt neko, izbaudīt klusumu.