Piekrītu...
Un tamdēļ lai nokalst tās saldās mēlītes...

Es ar sāku glaimoties.

Ir gadījies!Man ir tāda kaimiņiene.

...tāpēc nekad glaimos neklausos.

Protams,neviens acīs neteiks,aprunās aizmuguriski,izņemot mani...  

...,bet,ja Tu esi pelniijusi labus vaardus-varbuut,ka nevajag visu tik aidomiigi uztvert!? Juuties paglaimota-tas ir forsi! Reizeem jau ir situacijas,kad kaads pasveshs Tev cilveks no sirds glaimo,lai tik sev konkreetu izdeviibu ieguutu.....-pikriitu Tev-riebiiga sajuuta....

Nolaizi vaigu atpakal,un piemiedz sazvérnieciski ar aci!

glaimi - komplimenti, ko saka, lai kādam izpatiktu; liekulīgi, nepamatoti cildinājumi .... dabiigi ka pēc tam gribas noskalot to slienaino "cildinājumu" jeb vismaz spogulii iemest acis ...

..bet daudzām /dziem patīk ,ka glaimo...nepatīk ka saka ,kā ir...tad ej uz sazin ka būt...
bieži tāpēc problēmas dzīve....vot , nesaprotu ,kā var glaimi patik..!!?
normāli uzklausot  un iedziļinoties , tas vēl labāk,ka tas un tas , ir ta un tā...vai kā citādi...

Diemžēl šeit arī ir daži eksemplāri kuriem patīk ka tikai pa spalvai glāsta un mīlīgi murrā cik viņi labiņi.Tiko pasaki ka arī viņi ir cilvēki ar kļūdām,tā kažoks uzreiz saceļas un dzirksteles lec.

Es pati zinu kada esu.Un,ja tiek glaimots,tulit to saprotu vai tas nak no sids vai vienkarsi tapat.Un sajutas ir dazadas.

Nu daudz nepievēšu uzmanību glaimiem...

Es neprotu atšķirt glaimus no patiesības. Pati, ja kādreiz saku cilvēkam ko labu, tad tā arī domāju. Un saku labo bieži, jo, kas ko meklē, tas to atrod.

ar vārdiem jau var buldurēt ko tik sadomā,bet ķermeņa valoda patiesāka

Es drīzāk sajūtu pielīzšanu , vai nepamatotu lielīšanu .

Gandrīz vienmēr...

Gadās...Pārsvarā jau nejūtu.Bet gadās.

nē, es esmu tik kruts cik man saka :D

to var sajust sieviešu izteiktajos glaimos..

Kad tev ta glaimo salda balstinja bet tu juti ka tas nav no sirds tad domas tadam japasaka ; lai suns tev meli nolaiza.Ta ir tada ka aizsardiba pret noskaushnu ,ljauno aci un tt.