Pārliecināta - nē, ja neesmu pazīstama ar to cilvēku, kam rakstu.. No otras puses- neko tādu nerakstu- par ko būtu jākaunas, jāsamulst, ja atklātos, ka  adresāts nav gluzi tas, par ko uzdodas.

Maz rakstu,ja nu tai otrā galā em sievietes zilais maskējās.

apmēram var saprast.. ja pacenšos

Es nesaprotu un necenšos saprast, ka tik interesanti

90% gadījumu rakstu paziņām vai darba jautajumos.

man ipash vienalg kas otr pus kastei.
Tapat es nesatiekos ne ar vienu :))
Draugiem rakstu pa telef.tam jau tie i domati :)

Darba e-pastā it ka jā, kā arī ar saviem draugiem, radiem, paziņām, kas man personīgi zināmi zinu, kas var būt rakstītājs.
Ar neredzētiem > Dažreiz ir realitātes sajūta, ka zinu, bet vairumā jau ir tā, ka pat priekšā nevar stādīties, kas ir rakstītājs..tā sakot, intriga saglabājas

Tiem, kas lasa manas vēstules  / neatļauti /  70 gadi mati neaug  

par rakstiišanu esmu parliecinata, bet par lasiišanu ? ... nu nezinu, ja jau sarakste turpinās, tad jau laikam lasa ...

pārliecināta nevaru būt,tapēc arī uzmanos ko runāju,un dzīvē randiņus nesarunāju.

...nekādas ziņas ne no Marsa ne Venēras- nesniedzu....Zemes cilvēki vien ir.