Nu , ja cilvēkam nav humora izjūtas - tad viņu var tikai kaitināt   ..

Ne gluži. Var ķircināt ....ar smaidu....tikai ir jājūt tā robeža, kuru pārkāpjot var nokaitināt....dusmās var dabūt par Jura pieminētiem ''bēniņiem'' un ne tikai....

Domāju , ka kaitināšana ir nejauka   , bet ķircināšanās labdabīga .

Atšķirība ir tikai plus vai mīnus zīmē , kura tām priekšā ..

Vispār jau nav viens un tas pats. Tas nevainīgais ķircinājiens var pāraugt kaitināšanā, tad,  kad ir pārsniegta pieļaujamības robeža. Var savstarpēji apcelties, ja abiem, vai visiem ir jautri, bet,  ja kāds apvainojas, tad tas jau vairs nav tik nevainīgi.

Kaitināšana..tā jau ir provokācija. Apzināta otra novešana dusmās.
Ķircināšanās..veselīga meņģēšanās. Piemēram, pārim pirms došanās gultiņā.

a vot nezinu

J Osis ... atbilstoš traktējums  

Abas metodes ir amorālas - starpību nesaskatu

kaitināt- krist kādam uz nerviem--- ķircinot

Iesākumā bija vārds, pēc tam zilums zem acs.

jokus vajag saprast,,, reiz gribēju paķircināt un dabūju pa galvu.... iedomājies, nakts, meitene aiziet uz tualeti un kad atgriezās es joka pēc, ķipa pa miegam sacīju- birutiņ, tu jau atpakaļ?.... joks,,, bet man nācās atlikušu nakts daļu skaidrot kas tā par birutiņu, jo meitenes vārds bija cits pat nelīdzēja tas ka pateicu ka nav manā sieviešu sarakstā nevienas birtutas, ka bija tikai neveikls joks    

Mērķis abiem ir viens - panākt emocionālu kontaktu ar izvēlēto personu

Juris ir pateicis tik precīzi, ka ja netici izmēģini!

Nu jā, tas ir ārkārīgi grūts jautājums, turklāt vispār neatrisināms, Kirilena

Reostata kloķa bīdīšana ar kājas īkšķiem
/skaties uz sekām/

Nē tās ir divas savstarpēji nesaistītas lietas...(vismaz sākumā)

Kāds to var saprast kā ņirgāšanos.