Liec ausi pie zemes, pie savas zemes, kurā tu esi ieaudzis un kurai tu piederi, un klausies bez nepacietības, lēni, uzmanīgi: nāks tava balta diena, ja ne šodien, tad rit vai parīt, tikai drusku jāpagaida un pār purvu plīvošās mald uguntiņas nav jāuzskata par vadzvaigznēm. (Zenta Mauriņa)
Keywords: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
Laime ir mūsu sirdīs, tikai mūsu prāts traucē to paņemt.
Tā jau ir,tuvo lami reti kad ievērojam,meklējam to nedz kur.Brīnāmies velāk ka labāk ir tomēr savā Latvijā.
Secinājums ir tik viens,būsim redzīgi un nepaiesim laimei garām.
es domaju visvairak der otrais variants
Pat ja mēs viņu redzam , paņemt vienalga nevaram - ja viņa nav mums domāta ..
Buta tada pasa varianta ka mans atrodas pastiprinata Krievijas federala drosibas Dienesta uzraudziba,ja Butu butu iespejams nogadat ASV Varas iestadem ka ierocu dileri,un Kremla informatoru,kadas butu Garantijas?
laime ir sevī,tik jāsaskata un jāatklāj!
Jā,nāks tava baltā diena....tikai necepties,un paļauties uz Dievu-To Kungu,jo viņš mīl mūs visus....vajag tikai atvērties Dieva mīlestībai,lai Viņš varētu darīt pie mums savus žēlastības darbus....
Bieži vien ticība labajam ir vienīgais,kas ļauj izdzīvot!
noteikti laime mums ir visu laiku blakus,tikai jāprot saskatīt un baudīt