Keywords: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
Iekšēji - jā! Zināma neērtības sajūta gan, ka reāli neko vairāk par paldies neesmu varējusi pretī sniegt.
Tagad gan mainu attieksmi. Atceroties, ko man citi labu darījuši, kad bija traki grūts laiks, cenšos nevis atdarīt ar ko līdzīgu, bet vienkārši nest to ugunīti kaut kā uz priekšu - palīdzēt tā vai citādi kādam, kam tas tagad vajadzīgs.
Varbūt kaut kāda jēga tajā ir...
Bet parāda sajūtu tas nemazina.
Protams,citādi jau nevar būt.
Nu, šeit būs otrādi. Es daudz daru citu labā. Man vienkārši tas labāk
padodas. Noorganizēt, sarunāt, izdarīt. Ja man patiešām izdara kaut
ko labu, protu to novērtēt. Un atkal ar savu palīdzību, kaut tā būtu tikai
uzklausīta saruna pa telefonu uzmundrināšanai.
Parasti es pati visu daru savā labā. Par ko tas liecina? Neuzticos tam, ka kāds va "'iesmērēt"' mani, ja es pati to varu!
Nē , reizēm aimirst gadās .. Bet ja neaizmirstu - parādā cenšos nepalikt .
Protams,dodu vairāk,kā saņemu un slaisti to izmanto,pat Paldies nepasaka!...
Ja kāds kaut ko dara manā labā, es to nekad neaizmirstu, un esmu tam cilvēkam ļoti, ļoti pateicīgs
ja ! man nau gruti patrikt paldies
Nē,bet ar laiku nākas to nožēlot :( Bet ir nācies arī pateikt tik tiešām ļoti svarīgo,lai arī niecīgo vārdiņu Paldies! Tas nozīmē ļoti daudz ;)
Prast novērtēt,manuprāt,ir pati svarīgākā lieta! (kaut vai tikai starp draugiem)
paldies jau pasaku....a ko citu