Iedomājaties situāciju - cilvēkam ir atlicis dzīvot 10 - 15 gadus (tam ir pamatoti iemesli) un uz doto brīdi viņš/ņa ir viens. Gribētos satikt otru pusīti, mīlēt un būt mīlētam un radīt bērnus. Bet fakts, ka nav ilgi atlicis dzīvot to sarežģī. Jo jāsāk domāt, kā otrs cilvēks jutīsies un rīkosies krīzes brīdi?! Vai darīt. to, kas sagādātu prieku un mīlestību jeb atteikties no tā???
Atslegas vārdi: mīlestība34034, atbildība10, brīnums0, vērtības...0
Jeb ko divatā ir vieglāk izturēt un pārvarēt.Ja cilvēks ir gatavs uzņemties atbildību ne tikai par sevi ,bet par otru arī,tad jau tikai uz priekšu un valša ritmā viens,div,trīs!Ja ir mērķis ko dzīvē sasniegt,tad to vajag arī realizēt,bet ne gausties-uzvar cīnītājs!
10 - 15 gadi....tas nav nemaz tik maz.Droši ienirt dzīves mutuļojošajā atvarā un ņemt ko tā sniedz.
Atteikties no visa tā ir.......neprāts.
Nenovēlu nevienam tādu situāciju.Doma par to kā jutīsies TIEŠĀM PATIESI mīlošs dzīvesbiedrs paliekot atraitņa(nes) jau rada žēlumu,bet lai vai kā,dzīvei jau tā ir savas korekcijas,tamdēļ labāk daudz nedomāt,bet dzīvot pilnvērtīgi jau tagad,lai vēlāk nevajadzētu nožēlot bez iespējas ko mainīt.
Cik daudzus Mīlestība nav izglābusi no nāves!!! Mīlestībai ir maģiska pieskaņa.Jādzīvo normāli skaista dzīve.Atteikties no visa-tas nozīmē saīsināt šos dzīvības gadus.Lai viss izdodas un vēlu veiksmi!!!
Vēlu veiksmi, jo cilvēkam nav labi būt vienam. Drosmi un godīgumu, Vis tev izdosies.
Deguna galu redzi,bet mūža galu neredzi,protams,kāmēr dzīvo ir jāmīl! Ko nevari padarīt šodien,atliec uz rītu,varbūt nebūs jādara?!
Protams, ka darīt.... jo 10 - 15 gadi ir pietiekams laiks, pie tam, mēs neviens nezinam, vai mums pašiem (ptu ptu ptu un piesitu pa koka galdu) ir diez ko vairāk laika...
Mīli un priecājies par dzīvi,dzīve ir brīnišķīga,tev atliek to tik ieraudzīt un varbūt esi tomēr atklāta pret to cilvēku kuru satiksi,nekar degunu lejā,pacel augšā ar smaidu sejā!!!
...... arī 10 - 15 dienas ir daudz, bet šajā gadījumā, tie ir gadi..... tik daudz romantiksi vakari, un skaisti saullēkti.....tie ir gadi, kad var kādu bezgala mīlēt un darīt laimīgu....un mums visiem ir zinām, ka mīlestība spēj darīt brīnumus, tikai ir jāspēj tam noticēt