Varbūt raugāmies uz Mājām - kaut neapzināti !?

Pēc paradīzes sāc ilgoties ?  
Saulīte šodien sildīs Tavu dvēseli.............. biežāk smaidīsi ! Esi mīlestībai atvērta ......... kaut kā tā ...............

Atliek vienīgi - minēt , kāpēc tā notiek ..., varbūt - tur ceram ieraudzīt to ,kā pietrūkst - šeit ...

Es  arī (jau no bērnībs) skatos debesīs.Tas ir tik skaisti...Mākoņos meklēt līdzības ar sniegotiem kalniem, vai figūrām ..Debesis ir tik dažādas nokrāsas...Kas vēro, tas zin, kas nevēro, lai apskatās...

Tev ,laikam, sagribējās lidot! ..............tā brīvi un augstu! Kā putniem.

Ar bažām skatamies tur tāpēc,ka arvien skaidrāk apzinamies- esam pelnījuši "grēka plūdus".

tāpēc, ka katru reizi tās ir dažādas, neaizsniedzamais raisa interesi, man vismaz tā ir sakarā ar debesīm:)

Varbūt tāpēc,ka beidzot sākam apzināties dzīves vērtību..

  cik sevi atceros vienmēr esmu skatījusies un ilgojusies pēc mākoņiem..........Skaidras teiktais par Mājām mani saviļņoja.

Katik nesi kļuvusi romantiska.

tapēc , ka tās var redzēt:))

....varbūt kakla muskuļu kontrakcijas?

Es debesis iemīlēju, kad man bērnībā lika ganīt govis......dziesmu vācelīte līdz, sviestmaizīte un manas debesis vienmēr bij ar mani, tā bij mana izklaide, guļot zaļajā zālē.....debesīs es uzbūru pasakas, kad citi bērni rotaļājās  
     ........ un arvien man tās patīk, telefonkadros vienmēr man ir debesis, taureņi, puķes!

Lietiņu gaidi.

Tādēļ, ka ikdienā nevajag tikai skriet un steigties, jo tā steidzoties var nepamanīt jaukās lietas apkārt. Ir labi, ka kaut vai uz brīdi apstājies un skaties mākoņos... Es arī tā daru. Mākoņi ir tik dažādi, gan pēc formas, gan krāsu niansēm un jā, neviļus nāk prātā domas, kas ir aiz mākoņiem, vai tikai saule....

Varbūt pēc kautka ilgojies...

Tak mani gaidi ciemā uz pirtiņu

tapec ka tu tos nevari aizsniegt un patausit un doma kas atrodas aiz viniem

drosi vien gribi aizlidot atpusties-atvalinajuma

Siens piepļauts   ?