Bija periods, kad strādāju un mācījos, kam citam ne laika , ne spēka gandrīz nebija.

Ja nestrādāsi ,vēders būs tukšs,tad arī  privātā dzīve  diez vai liksies pievilcīga.

Nemaz nestrādātu tādā darbā kas atņem privāto dzīvi,visam ir savas robežas.

Arī darbs un darba laiks ir ierēķināts privātajā dzīvē. Mans darbs nav klaušu atstrādāšana... vairāk hobijs. Un sevi tur nezaudēju...

Darba dēļ privāto dzīvi neaizmirstu, bet arī neļauju privātajai dzīvei traucēt darbu. (Kurš gan nepazīst situāciju, kad kāds no kolēģiem pusi no darba laika velta privātās dzīves "sakārtošanai" un traucē strādāt pārējiem. )

Nesaprotu tos cilvēkus, kuri liek darbu pirmā vietā

Ne gluži ar par to vienmēr atceros...   

Nē ,mana privātā dzīve ir pirmajā vietā   darbs nemaisa tam un nedrīkstētu mais;it

Darbs man ir pirmajā vietā.

Neaizmirstu- domāju kā atlicinā laiku privātajai dzīvei, kad tik daudz jāstrādā.  

Nelikās svarīgi.Nesaprotu tos,kas nesās uz māju,kā uz pažaru.Nezinu,kas pie mājas varētu piesaistīt......daudziem darbs ir 2.vietā.

neaizmirstu,bet ir periodi,kad jāpastrādā vairāk,lai pēc tam varētu kautkur paceļot

Tā nedrīkstētu notikt ,bet gadās visādi

Mani darbi privātajā dzīvē nebeidzās - tapēc ka viņi arī ir privāti  

Cenšos nodalīt, cik vien iespējams.

biju darbaholiķis, bet tagad pelnu iztikai .... darbs tiešām nedriikst būt augstāk par ģimeni to ar laiku sapratu, kad biju zaudējusi daudz ......

Jā, ir gadā tādi mēneši kad privātās dzīves nemaz nav,jo ir divi darbi un vēl mācības līdz jūnija vidum,kad par sevi nemaz nedomāju un neatliek laika nemaz.Tā gadās,bet ziemas mēnešos ir tikai skola un mājas.Un tad varu sevi palutināt.

Jā,pašlaik cenšos darbā aizmirsties, no zaudējuma un sāpēm...tik diemžēl...

40 gadus pirmā vietā bija darbs,toties tagad laimīgas vecuma dienas...   Kuri ies pensijā no 65 g.,tiem gan būs jāpievelk jostas,viens strādājošais nevarēs uzturēt trīsus pensionārus!...

Privato dzivi var aizmirst,tikai tad ja tur jau sen ,nespid saulite.Bet ja viss ir ok,tad tas butu greks.