Tu esi Noformēts kā cilvēks...jau no radīšanas...neesi ne lācis, ne ods, ne kāds koks...un nav tur ko filozofēt un pārkārtot

  Bildes ir stipri dažādas! Taisnība! Jo vairāk tu mīlējies, jo vairāk tu mīlējies. Lietas vienkārši ir jāiekustina. Gan pozitīvās, gan negatīvās. Bieži attiecībās ieejam velna ritenī, kad “the more you DON’T FUCK, the more you DON’T FUCK”, jo parādās ilūzijas, aizvainojumi, gaidas, bailes – kā nu būs, kā nu nebūs. Un aiziet – enerģijas ritenis, uh, kā iegriežas, kā Tu teici- spēj iegriezt daudz...Arī negatīvais griežas un tas, ka NEKAS nenotiek bieži rada atombumbas sekas attiecībās. Tieši tāpat kā tas, KAS NOTIEK.Arī "gandrīz"....

Jā, Lana. Tu pateici to, ko esmu izjutusi jau sen. Viss, gandrīz pilnīgi viss!- mūsos! .. bet- vnm paliek tas mazais, tas nejaukais vārdiņš- "gandrīz"; un tas, diemžēl, spēj iegriezt baigi daudz... Jo- bildes ir stipri dažādas! ..

    Jo vairāk tu dari, jo vairāk vari izdarīt. Visās nozīmēs. Jo vairāk tu ņem, jo vairāk tev dod. Jo vairāk tu radi ap sevi mieru, jo vairāk ir miera. Jo vairāk tu priecājies, jo vairāk ir prieka. Jo vairāk slīgsti depresijā, jo vairāk negāciju ir visapkārt. Viss vairojas no tevis paša.

Nu ko Tu. Izskatās ka jāiet gulēt... Ar labo nakti.. esi smuka un rātna.   

Paldies, Andri, ka parunājies ar mani- tīri   Es to vērtēju- augstāk par augstu!

100% piekrītu. Tieši to es gribēju tev pateikt.(un Skaidrītei arī).

Jā, vienreiz es netīšām ieklīdu tur, Cēsīs, mājā vienā- paņēmu stopējošu sievieti /tā, parasti, ņemu puišus- stopētajus, vai cilvēkus, krietni gados/; aizsēdējos bezmaz līdz rītausmai... Cepām kartupeļu pankūkas, glaudīju kaķi, kas ieriktējās pie manis, runājām... šo to, neko.... un sapratu- cik jauki ir tā! tik dabiski un- vienkārši!.... nu nevajag dzīvi sarežģīgt!!! kam tie mežģi, visvisādie??? Tvert mirkli un- baudīt tā neatkārtojamību!

To saprotamo un feno optimismu es no tevis aizņemšos (līdz rītam) , par sexu būs jāpadomā arī.(jau tagad)   

Un???? Es negribu Savējā???? Kā vēl gribu!!!! Man patīk viss vienkāršais! Un tas ir te- Latvijas mežos, ezeros, jūras krastā..... Simts gadu man to Bavāriju!!!! Dzīvi bez dzīves!!!! Bet- es gribu justies te BRĪVA!!!!, bez parādu žņaugiem; tā gan.
............................................
Par to sapņo mans dēls, UK, nojaušu- arī labs draugs- UK,.... un vēl.... un vēl.... elpot šo gaisu, vienīgo!!!! .... brīvi!!!!!

A par to blondīni štrunts. Man tikai riebjās, ka cilvēki melo un tēlo tos, kas viņi nav un būt nevar.
Man ļoti daudz draugu un radu Cēsīs un apkaimē. Ļoti labi cilvēki.

Tikko izlasīju Ata teikto blogā citā: "Ja nebūtu uzspēlēta liekulība-dzīvot būtu daudz vienkāršāk", tieši tā! + visādu mežģu taisīšana + spēles iekš "Kurš nu tgd kuru?" + vēl un vēl.... dzīvot ir skaisti!, neskatoties- ne uz ko!!! ok- piņas, depresioni, dažubrīd, tas viss- pie lietas!, bet- DZĪVOT IR SKAISTI!, vienalga!, jo:  jūra, saule un vējš...
                                                                                 sveces, vīns un sex...
                                                              .............................................................

Zina ir tāda dziesma ,,svešās zemēs esot jauki.......,,, bet jo vecāks palieku, jo vairāk patīk mūsējā daba un miers. Kaut būts un redzēts ir daudz.

Andri!  Man patīk komunicēt ar Tevi!  Tevī ir foršs humoriņš, neaizskarošs; esi gudrs- blondīnes to sajūt uzreiz!; var pa nopietno, ja tā prasās.... nu vsp- esi jauks džeks! no tiesas!!!! .... bāāC! pa radio tagad viens no maniem mīļākajiem gabaliem!!!!..........

Nē, man vajag jūru! Pa nopietno! Nežēlīgi!
Cēsu pusē, kas NAV manējā!- ir tāds ezeriņš- Driškins, kur dzenīši, nenogurstoši!- kaļ un kaļ... .. nezinu- kaut kas traki radniecīgs vnm tad uzvirmo- kad saklausu, saskatu- dzenīšus...

Cēsis ir nelabi uzkonstruētas- tur nežēlīgi daudz vienvirziena ielu! Kad naktis pāris atpakaļ iebraucu tajās- Cēsīs, lai iztiktu laukā- drasēju virzienā neatļautā; par laimi- bija pārāk vēls, lai kādu tas diži satrauktu   .. Cēsis ir smukas, bet- ne manas! Man patīk ceļš- turp- jo- plats un tukšs, ļauj atkratīties, uz mirkli vismaz- no emocijām pārsakāpinātām... Jā, laikam sanācis pieminēt gan, pabieži.... Nesen viens cēsinieks te uzrunāja: "Sveika, kaimiņien!"   Ha! Laikam redzēja, kā neesošu musoru tur iznesu!

Jūra tev nepiestāv. Tava apkārtne ir tik skaista, ka visas jūras nobāl.   

Tev skaistas foto, un es ļoti labi pazīstu Latviju. Pārāk bieži mini Cēsu ceļu. Tev jau nav jāslēpjās.

Tev pašam savs ezers??? Andrīti!!! Man arī ir savs, kaut- ne mans, vienalga- savs!!!! Un- jūra- sava, kaut ne gluži mana- bet- mana!!! Un- man ir Cerība- jā, Cerība!- šovasar pabūt mēnešus pāris- mājās! pie ezera sava- ne sava, pie jūras ne savas- savas!, jo- tā man pietrūcis- nežēlīgi!!!- gadus divus!!! ..... jūra- saule- vējš....

Bet Tu taču nezini, kur es dzīvoju!!!!! ... paga- tikai ne šite, lūdzu! Tu mini, vai kā???