Kkādā ziņā, Frēzij, jau maināmies visi. Dažs ārēji redzamāk, dažs- ne tik ļoti.
     To, kā ir paiet garām, savas jaunības maximālisma karogu turot augstāk par visu citu, to zinu vairāk, kā labi. Reiz, sen sen atpakaļ, jau teicu, ka tagad, ar savu šībrīža prātu un saprašanu, skrietu pāri tai pļavai, kailām kājām, neatskatoties... Jo man, pāri gravai, tika noraidīti gaismas signāli: "Es skumstu un gaidu", bet man, rau!!!, tolaik svarīgāk likās: ai, gāž lietus, gāž.. nu kur es tādā laikā?!.... Cik daudz kas, iespējams, būtu noticis ar mums savādāk, ja būtu pieticis drosmes izdarīt citas izvēles.. Bet- un to es atkārtoju atkārtošu sev vienmēr!- tad nebūtu tieši šo, tik neatkārtojamo bērnu!!!  

    Ingrida, skumji protams ..., ciemojos pie mammas kādu laiciņu ...., aizbraukt ir grūti ...., bet arī ne tikai tas, kad satiec cilvēku /savu/, kurš ir mainījies gadiem ejot, no draiskulīgā puiša pārvērties kautrīgā vīrietī un visus gadus turējis tevi sirdī... (vispār tas abpusēji). Tā nu notiek, kad savā jaunības dullumā,mēs ne viens vien esam savai laimei pagājuši garām.... . Domāju, man varētu piekrist daudzi.

https://www.youtube.com/watch?v=c30g2ixYhCc

   Vasara Jaukā, ne jau vienmēr tā ir, mūsu dzīves kvalitāte atkarīga no mūsu pašu izvēles .....
                                                

Mājas, mīļās mājas...Cilvēks savā dzīvē, tāpat ir viens, lai cik citu cilvēku viņām ir blakus.

    Frēzij! Kā var tik patiesi ieraksti, kā šis, tikt neievēroti.... man nesaprast šeit valdošo nostāju.. Kā var, mierīgu prātu, ļaut atkal tai feiku feikenei uzdarboties?... arī to man nesaprast.. Mēs satiekamies te, daudzi, dažs redzamāk, dažs mazāk, bet - satiekamies! Un tā, kura melo ik vārdā, tā joprojām to dara, nesodīti??!!.... Es nevēlos pateikt ko traku, bet- neticu! goda-goda v.!- neticu!, ka tik melīga būtne var turpināt melot, paliekot nesodīta, vienalga- kā un kādā veidā.. Atvaino! Vnk riebjas tas viss tik ļoti, ka... jā, nevajag. Klusē, Ingrida, klusē.

Sveika, Frēzij!
Brīnišķīgi saprotu šo: "Šodien es došos mājup ....,
               ... būs neizsakāmi skumji ..."          Tā arī mēdz būt. Tā vnm sajūtos, kad pārbraucu, pabijusi pie/ar bērniem.

Patīk pēdējais ievietojums Tavā ierakstā "MUMS IR DIVAS DZĪVES, OTRĀ SĀKAS TAD.."; zini? Es tikko ievietoju grāmatas, kuru izlasīju, foto, un- sakiet vēl, ka nejaušībās nav nejaušību! - tajā ir tieši par to!