3ПонравилосьJurijs Ķ. Его блог (162)

Viss šājā stāstā aprakstītais ir autora izdomājums un tam nav nekāda sakara ar reāli eksistējušiem notikumiem.

10 декабря 2020 14:34

Iegājis viņas buduārā, es sapratu, ka gaisotne ir vairāk nekā intīma. Viņas nelielajā virtuvē tika atkorķēts šampanietis un sapildīts glāzēs, kur viegli burbuļodams vēstīja par pēcpusdienas noskaņu romantikas gultnē. Lai notiek, pie sevis nospriedu es un laiski atstutējies pret palodzi vēros namamātē. Viņas sārtie vaigi, pieklusinātā balss un relaksējošā atmosfēra vedināja mani tuvoties viņai... “Apsēžamies varbūt uz dīvāna”? noteica viņa, norādīdama uz nulle kā uzklāto gultu. “Lai iet”, nevērīgi atraucu es un iekārtojos līdzās. Vēl viens malks šampanieša un mana roka paslīdēja zem viņas trikotāžas kleitas. Uzvilktās ziemas zeķubikses, radīja plānu aizsargkārtiņu, kas apgrūtināja pirkstu galiem uztvertu viņas ķermeņa signālus, par gatavību atbrīvoties no apģērba. Maigi atstumjot manu roku no savas kleitas apakšas, viņa klusītēm izdvesa- “liecies taču mierā”! Bet balss un intonācija, runāja kaut ko citu. Un par likšanos mierā, te nebija ne runas. Pirkstiem paslīdot zem cieši pieguļošajām zeķubiksēm, tie veikli iespruka biksītēs. Karstā āda, bija pirmais, ko sajutu. Turpinot pirkstiem slīdēt dziļāk bikšelēs, uztvēru tik pazīstamo valgumu. Rokas sāka drudžaini skraidīt pa bikšelēm un karsta saraustīta elpa bija tas, ko es šājā brīža skurbumā sajutu uz sava kakla, kā signālu startam. Netaceros kā, bet biezās trikotāžas zeķubikses, kas savijušās kamolā, kopā ar biksītēm, mētājās istabas vidū... Es biju viņā. Acis aizvērusi, ar atgāztu galvu, viņa atradās citā pasaulē. Pasaulē, kurā ar katru grūdienu stūmu viņu arvien dziļāk un dziļāk. “Es beigšu tevī”, izdvesu, kā atbildi sadzirdot klusinātu- “labi”… Novēlies nost, es tvēru pēc elpas. Ievilcis krūtīs krietnu malku gaisa, ieklausījos viņā… Viņas elpa bija sekla, ķermenis atslābis, plakstiņi aizvērti liekot domāt, ka viņa ir aizmigusi, bet zem plakstiņiem varēja redzēt kā kustās tās acis. Likās, ka viņa vēlriez izdzīvo to, kas beidzās vien pirms nepilnas minūtes. Atvērusi acis, viņa uzsmaidīja. Iezvanījās telefons, aši piecēlusies un pacēlusi no grīdās nosviesto apēģerba kaudzīti, viņa paņēma telefonu. “Zvana mamma”! “Jā mammu, kā iet”? Ar siltu skatienu vērdamās manī, viņa aizgāja uz otru istabu. Es vēros sekcijā, no kuras iesprostota stikla pilī, pretim man raudzījās zelta zivtiņa. Mēmais liecinieks visam, kas nulle kā notika. Saģērbies, es devos uz izeju, ciešs apskāviens un biju jau uz kāpnēm. “Drīz jāpārnāk manam dēlam”! “Uz reidz un attā”. “Līdz vēlākam”, atteicu es un devos lejā pa kāpnēm.

Ключевые слова: Ņemts no zila gaisa0

Комментировать могут только авторизованные пользователи

Комментарии (27)

Frēzija v. 17 декабря 2020 17:54

  Ļoti labi uzrakstīts   Skaidri saskatāms rakstnieka talants, ja jau tas nav iz dzīves    
  Palasot komentāros, spraužas cauri skaudība un piekasās pie norises satura. Laikam jau šie komentētăji ir (ideāli)  

Guna a. 12 декабря 2020 12:42

Tas labi , ka - izdomāC ...,
jo ! reāli tāds sasteigts trusīšcienīgs ,,čiki - briki,, , bez romantiskas uvertīras - nebaudāms !
tā ka bloga autoram - visas iespējas pilnveidoties savu fantāziju izpausmē un pēc - to piepildījumā ...


https://www.youtube.com/watch?v=nHaFOafOkiM

Jurijs Ķ. 11 декабря 2020 13:38

Indriķīt, pastāstīsi kko vairāk par Vaļeru?

Удалённый пользователь 11 декабря 2020 10:39

Tikpat steidzīgi tukšs ieraksts, cik absolūti tukša ir tava galva  

Max M. 10 декабря 2020 23:39
Max M. 10 декабря 2020 23:33

Un priekshpéle,tas tachu ir pats galvenais ! Apburshana.. nezina un varbût uzvara !
https://www.you tube.com/watch?v=bbLpZn4B7b0
Visi to dara,pat putnini  

Max M. 10 декабря 2020 22:25

Erotiskais stàsta zhanrs nav nebût tik viegls,kà varétu likties. Vajadzétu vél mazliet piestràdàt. Bet sàkums jau ir un tas nav nebût maz !  

Max M. 10 декабря 2020 22:08

Tàds express,dezûr seksinhs. Nekà romantiska. Nu nezinu,te jau daudz ko vairs nepieslîpési.. Vientulà màte,nu jà,bet .. nu labi tad. Sàkumà nekad nav viegli  

Max M. 10 декабря 2020 22:01

Zelta zivtina, tas ir jau originàlàk par traucéjosho,zinkàrîgo kaki  

Max M. 10 декабря 2020 21:58

Pozas kaut pamainîjàs ? "Jàtniece, sunîtis",vai tik  "misionàris" bija ? Trûkst izstràdàtu detalu !

Max M. 10 декабря 2020 21:54

" Viņas elpa bija sekla, ķermenis atslābis, plakstiņi aizvērti,izdzîvo vélreiz " tas jau izklausàs péc orgasma. Tur jau vajag laiku . Te viss drîzàk izskatàs kà pie trusîshiem. Diezgan apshaubàmi .

Max M. 10 декабря 2020 21:48

“Es beigšu tevī” kas tà par tik neatbildîgu manieri ? Parasti jau beidz uz sejas

Max M. 10 декабря 2020 21:45

Ko tur var zinàt par otra cilvéka pasauli ? Labi,ka vél savéjo pazîsti  

Max M. 10 декабря 2020 21:44

Nu,ka viss jàmet pa gaisu,kas vél tur palicis,tas tiesa !  

Max M. 10 декабря 2020 21:41

Kur tad pékshni shî tik valga palika ? Ja pa taisno sédàs jau gultà?

Max M. 10 декабря 2020 21:39

uzklàtà gultà un "liecies mierà" kur te logika

Max M. 10 декабря 2020 21:37

“liecies taču mierā”! nu kas tà runà,kas tà par manieri ? Tà jau runà tikai ar lopiem !  

Max M. 10 декабря 2020 21:34

Viss notiekàs Buduàrà ! Un tad jau tikai vélàk, jàaiznes,jau "beigtu' uz gulamistabu  

Max M. 10 декабря 2020 21:32

ziemas zekes ..Nu ziniet .. A kur palika priekshpéle,buduàrà ?!

Max M. 10 декабря 2020 21:30

(trikotàzha ir neveselîga, kaitîga àdai !)

Авторизация

Войти