Pamostoties no dīvainiem sapņiem, paķēru mobīlo. Viena ziņa. Tā nav viņa. Miers un skumjas pārskrēja pār ādu. Meitene, kurai ir tik pat sūdīgi, prasa kā lai izdīzvot. Es teicu: ''Es neko nevaru ieteikt, jo man nekas nav palīdzējis. Iespējams, es nevēlos aizmirst.'' Saruna ieilga līdz pusdienām. Smaidu savas istabas spogulī vairs pat necenšos saredzēt. Vakarā pokers. Vēlat man veiksmi.