sestdiena. vakars. vientulība un domas. lietas kas lika man satikt viņu. aicinājums noskatīties filmu blakus man, izskanēja no manas mutes. Jā. spogulis pie izejas. lietus un aukstums. pietura. cilvēki un stulbie krievu joki par ēbrejiem. pieelpotais gaiss un sestdienas sadrūmojošo cilvēku sejas. 8 stāvs un māsas seja, kas lika spriest par vakardienas gaitu. atvadas un lifts. peļķes un garais aukstais gājiens. nakts gaismas un vienkāršība šķita mana stiprākā puse. viņas durvis, klauvējiens un klusums. viņa, smaids, acis, elpa un sirds. 10, 15 minūtes visādu muļķīgu domu. viņa gatava. durvis un aukstais laiks. cigarete viņas mutē un mans klepus. sarunas ar pozītīvu noskaņu un iespējamo nākotni. pietura. ''Man lūdzu divas biļetes''. Rimi, pica, lielā izvēle, kase. durvis. ģimene, kas sit pa galvu un klusām čukst: ''Kāpēc tu Viņu atvilki, pēc tā visa..?'' klusums. viņa un mana gulta. filma, pica, mazliet alus pēc viņas gribas. asaras filmas beigās. nemitināma griba apskaut un sabužināt. bet ne. cieņa un pareiza rīčiba šķita pirmā. jutos cik vien iespējami kails. sarunas, kas kļūst tuvākas. laiks mājām. pietura. cigaretes dūmi no viņas mutes. pateicība par vakaru, un vienkārša atbilde. pārliecība vai vjau mājās. īsziņa. jā. labi.
Labs
es biezhi domaaju shaadaa veidaa....
Un ko tad vinja taadu sadarija?
brrrr, ja no tā visa vēl varētu ko saprast!?!
es nekad nerakstīšu VISS. es neparedzu. es dzīvoju.
Tad rodas jautājums:"Kas tas ir VISS"?...pēc tā visa... ?