..varbūt..kādam ir izdevies????
March 13 2011 15:07
Vislielākās sāpes cilvēkam uzliek nevis Dievs vai liktenis, nevis slimība vai nabadzība, bet vislielākās sāpes cilvēks izdara cilvēkam. Šīs sāpju jūras neviens nav pratis izsmelt, un arī vārdu tām vēl neviens nav devis. Šai sāpju jūrā reizēm noslīkst spēcīgi peldētāji, pazūd neziņas dzīlē un neatgriežas vairs darba krastā. Cilvēks ilgojas pēc cilvēka tuvuma, bet, jo tuvāk cilvēks pieiet cilvēkam, jo vairāk viņš to spēj sāpināt. Divcilvēku tuvums ir skurbīgi smaržīga, noslēpumaina puķe ar lieliem, indīgiem ērkšķiem, un laikam nevienam vēl nav izdevies šo puķi noplūkt, neievainojot roku.
Zenta Mauriņa/
Keywords: doma23289, mīlestība34028, dzīve38594, attiecības38696
Comments (4)
- Order:
- reverse
- direct
Ledija J. March 13 2011 19:55cilveki ir kluvusi bezjutigi pret otru lidzcilveku.iestigusi sava EGO.parak aiznemti ar sevi .ali pamanitu to cilveku ,kurs atrodas blakus,iesikstejuisie,ka tadi mietpilsoni,paejot garam citu sapei,vai vel kas launak piemica ar kajam un iet lepni talak,ari cilveku vienaldziba un mantkariba ,ved mus uz iznicibs cela
Blocked profile
March 13 2011 16:07Manuprāt, ka tās sāpes tomēr ir stiprākas tad, ja pats cilveks sev tās "noorganizē"- ar jušanu /domāšanu. fantazēšanu cita vietā- tas būtu par tām- emocionālajām sāpēm. Un , ja ar tām kaut kā var tikt galā- ar laika un gribasspeka palīdzību, tad īstas, fiziskas , slimības raisītas sāpes ir krietni stiprākas un nežēlīgākas.
Alise .. March 13 2011 15:41..Taviem vārdiem piekrītu, Mārīt!...bet ticu, ka šo puķi kāds tomēr ir noplūcis..bez ievainojumiem..!
Blocked profile
March 13 2011 15:17...paturpināšu...un,kad šis cilvēks saņemas un pieceļas pēc tam,kad kāds tevi ir totāli iznīcinājis un ieminis dubļos,,,viņš jau ir pavisam cits ,ar citu domāšanu un attieksmi pret dzīvi un cilvēkiem,kā tādiem...dažam tas pat ir vajadzīgs,lai saprastu kas ir kas...nevienu,nekad nevajag žēlot,jo katrs cilvēka un dzīves "sitiens" mūs padara stiprākus,gudrākus un uzmanīgākus...