.... uz mājām

May 31 2014 15:29

   Cilvēks reizēm ir viens traki jocīgs uzveidojums! Rodamies it kā tik vienkārši- Vīrietis un Sieviete mīlējas, tad- saplūst tur tas, kkas, un tad mēs savas mammas puncī augam, līdz- ar brēcienu skaļu!- laukā.. un sākam savu ķepurošanos- TE..
  Visas lietas, ja viss notiktu pēc scenārija- mums vēlamā- taču tik vienkāršas un foršas!!!
  Tas, ko vēlējos pateikt. Pieļauju- to saprast būs pagrūti tiem, kas paši nav ar to saskārušies. Nesakiet: kkāds šizo! tā nava!!!
  Mēs gaidām kko- ļoti!!! Ļotāk par ļotu!!!, aizkrāsojot dienu pēc dieniņas, lēnām kravājot šmotkiņu pēc šmotkiņas... un- iekāpjot busā, kas tevi stundas 27+ /bāāāc!/ kratinās nu uz mājām- vienalga!- ir sajusties jauki- bezgala!!! .. Un tad, kad jau burtiski izbaudi- sev tik mīļajā mašīnītē- tos kilometrus, kas vairs palikuši /brīdis, kas sapņos man rādās!/.. kad atslēdz sev tik mīļā dzīvoklīša durvis, kad pārkāp slieksnim savam, tad..... tad- pēkšņi!, tā, no gaisa zila- saploc un- viss... un- Lielās Ilgošanās un Gaidu vietā- nevēlies vairs- Nevienu un Neko!!!... tā ir traka nobrukšana!!! Ja es nebūtu parunājusies ar cilvēkiem, kas dzīvo līdzīgi- pasaulēs divās, tad domātu, ka vnk traka esmu es.. pēkšņi nesaprotot vairs, kur tad nu ir tgd tā vieta- mana.. Nesaku jau- vrb kādam izdodas labāk- dabūt sevī to balansu; man- vajag nedēļu vismaz, lai apjēgtu- nu nelaid taču vējā tik ļoti gaidītās dienas!!!...
   Es ļoti ceru, ka šoreiz sanāks!!!! Gudrāk, labāk un mīļāk.. Es sev saku: tas ir baigākais ego, tā nedrīkst!!! Ne pret vienu!!! ..
   Un- es taču redzēju sapņos Tevi, Tu- redzēji- mani...




                        ..... mana jūrmala .....
                      ..... jūra, saule un vējš .....

Only authorized users can comment

Comments (21)

Vasilijs P. June 4 2014 07:48

Tas pats koka mols-jura...

Blocked profile June 2 2014 11:10

Kādēļ tāds domu savārstijums.Loģikas nekādas.Problēma ir tā, ka dzīvo pagātnē , bet jādzīvo ar nākotni.met ptom pagātni un uztver dzīvi vienkāršāk.Ņem to ko var paņemt konkrētajā brīdī.

Ingrida X. June 1 2014 22:04

Un- kā vēl der!!!
Pirms daru lietiņas, kas vēl jāuzspēj, traki gribas dziesmiņu vienu:


.. tas galīgi nav tā- lai raudinātu, vai kā... vnk- patīk Atāls, gan kā cilvēks, cik zinu Viņu, gan kā dziesminieks.... un- dziesmiņa šī, protams!!!

Ineta L. June 1 2014 21:55

Ingrid, labvakar. Neliels stimuls no malas der, vai ne   Lai neatslābtu, atbraucot atpūtā. Kādreiz der arī pavaļāties uz dīvana ar grāmatu vai kino, ja tajā brīdī tieši tas vajadzīgs, un neurda pārdomu tārpiņš, ka tas nav īsti tas, ko prasa dvēsele un miesa!  

Ingrida X. June 1 2014 21:51

Mans cits kreņķis- apsolīju pāris Meietenēm magones un rudzupuķes rudzos, kad puķes būs pilnā plaukumā, vakar- tad redzēju ne vienu vien lauku: zaļi- zilu- sarkanu, pie tam- saulītes, kas pēdējās dienās bija skopa, apspīdētus.. bet- fotoaparātu tad līdzi paņēmusi nebiju... kreņķis baigākais!!!   No rīta, pirms ceļa, tad- droši!- vairs neaizrikšošu- līdz tuvākajam...

Ingrida X. June 1 2014 21:48

Īsti nesapratu, Dzintar- kontekstā kādā   Ko un kā dara Skaidrīte- tas Viņas ziņā, ne manā, arī Tavā, atvaino!, laikam gan ne!;  Un- Tu mani tagad mācīsi- piedot?? Es pati sevi mācu- gana!!; un- nemaz tik slikti man- ar to piedošanu- neiet   Nesapratu- kādā sakarībā Tavs pierakstījums- te; sevi pilnveidot- mācot- varēji izvēlēties- citur kur..

Ingrida X. June 1 2014 21:35

Paldies, Inetiņ.
Tas, ko uzrakstīji, jau ir TAS, ko esmu nolēmusi- vienmēr :) Tikai- nu nav man te tas darbiņš traki viegls, bez brīvdienām,"uz strīpas" vnm jābūt 7-os... un tad, kad vakaros, apsēžos, tad pagurums tāds, ka laiciņu nevaru saņemties nekam, pat burtiņiem ne Es nesūdzos, ne taču!- neviens jau mani nesasēja un pa pastu neatsūtīja ; tikai- apstāstu /vairāk jau- sev!/, kur ir tas brīdis, kad- aplaužos... Nedrīkst, vsm- es nedrīkstu!- iedot sev to mazo atlaidīti: nu tā, tgd dieniņas pāris izgulēšu neizgulēto, tad- gan... dzīvē!!- vot! šite es iekrītu!!!   un- tas "vakuums", kā labi pateici, šitajā vietņā piepūš vaigus un uzsit uz pleca manai "nobrukšanai"
........................................................
Paldies Skaidrītei un Tev- ka tā- pa nopietno!- uztvērāt un "iebraucāt" tajā, ko vēlējos pateikt!!! Būsiet tgd- mans atskaites punkts!! .. ne taču- pajokoju!!!   Ir tikai viens punkts- pati sev; nenodot sevi; nodarot pāri tiem, kurus mīlam un gaidām; kuri gaida mūs.. Jāvar un- viss :)

Dzintars B. June 1 2014 15:02

Nevajag aizvērt acis kā to dara Skaidrīte, bet jāmācās piedot.

Ineta L. June 1 2014 12:44

Vieglu Tev pārbraucienu , Ingrid! Tas jau sen zināms, ka gaidīšanas svētki ir daudz jaukāki par pašiem "svētkiem". Ja, atbraucot mājup, pārņem gurduma un tukšuma sajūta, ir jāpiedomā pie pasākumu programmas, lai laiks ir aizpildīts, lai interesantas tikšanās, pasākumi, dzimto vietu apskate... No tā, ka izrauts no ikdienas ritma, bieži vien aktīva un piepildīta dienas grafika, nonāc vakuumā, kaut arī dzimtās puses, var justies kā no laivas izmests, un apātija klāt kā likts.

Ingrida X. May 31 2014 22:49

Līva!!!  Es parīt, agri!!! Rīt vēl- pilna darba diena.. Lai sanāk Tev!!!    Lai sanāk- man!!!    /ja kas- arī pati tgd ķepurojos no kkāda NLO vīrusa ārā... velns, kas tie tādi, te?? ; mājās- pie pirmajām pazīmēm, sataisu kārtīgu čarku, un- lielajā neaiziet- nekad!!! te- aptrūkās materiāla, tai- čarkai; aiz to laikam.../
Man prieks, goda v.!, ka padalījies!!! Mums sanāks!!! Viss!!!   .. tici vai nē- siltumiņš uzvirmoja!!! :)

Blocked profile May 31 2014 22:41

es arī rīt braukšu uz savām mājām, pēdējo reizi biju pirms Ziemsvētkiem, dārziņš palika neuzrakts...nočakarējos ar kaut kādu NLO vīrusu, gukķus tomēr pagūšu iesēt

savsem k. May 31 2014 21:41

Jā , domāju ka vairāk par trīs odi man pagaidām nav iekoduši .Papa Karlo arī vēl nav savu drāžamo uzasinājis , vēl dzīve jauka - kā pasakā   ...

Ingrida X. May 31 2014 21:37

oki! ja jau vēl sparīgi meties iekš sab.dzīves- te- gan jau galīgi sakosts vēl neesi; un papa Karlo- arī vēl pažēlojis...    kas smejas pēdējais- smejas visgardak!!! Ielāgo! Pirms- drāzīs- Tevi!!!   jauki Tev pabazarēt!!! :)

savsem k. May 31 2014 21:35

Laikam jau lielākā daļa odu ir saaukstējusies un nomirusi ar plaušu karsoni  

savsem k. May 31 2014 21:33

Ar odies slikti - bresmīgi maz viņu šo pavasar  

Ingrida X. May 31 2014 21:30

... gadās gan , bet- reizē tiek uzkrāts- lādiņš!!! un tas nu ir tas, kam jāiemācās- neļaut aiziet- pa tukšo!, vai arī- ar noilgumu pamatīgu... patreiz, ja kas, piefiksēju lietiņas, ko darīšu 1., 2., 3.-kārt, līdz tikšu līdz n-kārt, iešu pie miera... Es taču teicu: Tā nevar!!! Vsm tikmēr- kamēr dzīvošu un strādāšu- ritmā šādā!!!
   Kā ar odiem? šodien?? Un- papa Karlo ar savu šmeceri vēl nespīd tik drīz

savsem k. May 31 2014 21:23

Jā , jā ... tā ar tiem sapņiem un ilgošanos gadās - pārāk daudz emociju viņos iztērējās  

Ingrida X. May 31 2014 20:03

   Paldies, Sandīti, ka papūlējies uzmest aci!, un- par labu vārdu, protams, arī!   Uzreiz pasaku: paņēmu bildītes no neta, bet- sameklēju tieši tās vietiņas, kuras savā jūrmalā mīlu visvairāk, un- uz kurām- dodos. Saulriets, ja nets nemelo, arī no manas jūrmalas, kaut to jau tā nepateikt!.. Manējās- savas jūrmalas- bildītes, palika mājās, kompī tajā; aiz to nācās- pačiept!

Ingrida X. May 31 2014 19:58

... tā, ko aprakstīju, Skaidrīt, ir lieta, ar kuru nav sanācis tikt galā gados trīs; pati jau domāju /ceru/- vajadzīgs- droši!- vēl ceturtais, tad jau...
   Jā, tā ir trakākā emociju kopsumma!!! Kā jau saki- tas krājies, krājies, dzīvojot ne savā vidē, ne savos cilvēkos un valodā.., un tad- kad laimīga trauc pretī tam- SAVAM!!!- tad saproti- līdz nelabumam un raudienam kopā!- arī tas vairs nav- mans!!! Vsm ne tādā sajušanā, kā bija... Un- nežēlīgi žēl, ka tā... Man līdz pilnībai vsp 100tūkstoš gaismas gadu!, tikai gaužām negribas sapurgāt to, kas man dārgs- stāsts, protams, par cilvēkiem, mājās. Es ticu, man jātic!- iemācīties šo balansu sevī rast!!!!

Blocked profile May 31 2014 17:12

nelasīšu blogu, bet bildītes interesantas

Sign In

Login