Ilgi jau tas neturpināsies,Lienītes pamazām aizbrauks uz valstīm,kur par katru bēbīti valsts ierdod dzīvokli un pimaksā,tā ka zēni ķeriet vēl ko varat,drīz nāksies savā starpā izlīdzēties.

Jā,iemācījos,cik sapratu,neko vairāk jau nevajag,tikai suni un kaķi,viss pārējais lieks.

Tapēc jau arī cilvēki mīl skatīties tenisu,un varoņi tur varētu būt mūsu tautieši,Gulbis un Sevastova,miniet paši,kurš ir kurš.

Pēdējā laikā ar ādu jūtu,ka pie masāžas ir ķērusies mana dārgā valsts,kā jau patriotam man ir jāatbild,jā man tas patīk,palieku aizvien tievāks un tievāks,apģērbam vajag mazāk drānas,bikšu siksna tagad der īsāka,transports arī iznāk lētaks,nostājos pa vējam un aidā dodos brīvā lidojumā,vienīgi žēl pārējās pasaules,ka viņiem manis dēļ krīze iestājusies,jo nepērku vairs daudzas lietas,kas tagad nav vairs vajadzīgas tapušas.

Kā pirmais pieteiktos uz privatizāciju.

Kas vieglāk,vienu reizi aiziet uz šopingu,vai piecas dienas no vietas staigāt?

Vai gan tas vajadzīgs,ja tā pēkšņi notiktu,visi spētu kļūt labāki,labāki un vēl labāki,līdz beigās visi būtu ideāli,bet,ja visi būtu ideāli,tad droši varam likt = zīmi starp visiem,ar šo es ceru, ir matematiski pieradīts,ka nav labi mainīties.
Kāda garlaicība valdītu šādā ideālā vienādības pasaulē,brrr!

Pašas vienkāršākas lietas patiesi mēdz noslēpties,piemeram brilles uz deguna.

Es par viņu tik ilgi sapņoju,un tad es viņu satiku........

Kā teica Hemingvejs,to ir iespējams piedzīvot tikai trīs reizes mūžā.